Pēdējo nedēļu pasaules aktualitāte, kas sevišķi satraucoša mūsu reģionā, tiešā Krievijas un Baltkrievijas tuvumā, ir krievu karaspēka pulcināšana pie Ukrainas robežām un bažas par reāla militāra iebrukuma iespējamību. Kamēr politiķi pauž nosodījumu un aicina deeskalēt situāciju, vērotāji un eksperti spriež, kā šāda militārā operācija varētu notikt. Iespējamā iebrukuma shēmu brīvdienās publicējis arī vācu medijs "Bild". Vai tas ir reāls drauds vai blefs – centīsimies saprast rakstā.
Gan Ukraina, gan citi avoti ir ziņojuši, ka pie Ukrainas kopš novembra pulcināti ap 100 tūkstošiem karavīru, bet iespējamais iebrukums varētu notikt janvārī vai februārī. Situācija kopumā izskatās drūmāka, ja vēro plašākā kontekstā notiekošo – Aleksandra Lukašenko migrantu hibrīdoperāciju, kas vērsta pret Eiropas Savienības (ES) valstu robežām, un krīzi Krievijas piegādātās gāzes tirgū. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba intervijā "Delfi" pārstāvēja viedokli, ka iebrukums ir reāla iespēja, par kuru pietrūkst vien galīgā politiskā lēmuma Maskavā.
Rakstā pievēršamies arī "Bild" publicētajam plānam, kurā medijs atsaucas uz avotiem NATO un Ukrainā. Šis "Krievijas maksimālais" plāns esot zināms jau kopš oktobra. "The Washington Post" jau rakstīja, ka iebrukumā varētu tikt izmantoti 175 tūkstoši karavīru. Ko šāda hipotētiska operācija nozīmētu dzīvē? "Delfi" lūdza to pakomentēt no militārā skatpunkta Mārtiņam Vērdiņam, rezerves kapteinim un militārā bloga "Vara bungas" autoram.
Atšķirīgais no saspīlējuma pavasarī
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
