Krievijai tiks noteiktas jaunas un bargākas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, ja tā militāri apdraudēs Ukrainu, otrdien brīdināja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
"ES reaģēs pienācīgi uz jebkuru tālāku agresiju, arī uz starptautisko tiesību pārkāpumiem, un jebkuru ļaunprātīgu soli, kas tiks vērsts pret mums vai mūsu kaimiņiem, ieskaitot Ukrainu," uzrunā ES vēstniekiem videokonferencē sacīja Leiena.
"Šī atbilde būs esošo sankciju režīmu ievērojamas pastiprināšanas un paplašināšanas formā. Un līdzās tam mēs esam gatavi noteikt papildu ierobežojušos pasākumus," viņa sacīja.
Leiena konkrētāk neizteicās par to, kādi jaunie soda pasākumi varētu būt, tomēr Krievijas kritiķi aicinājuši Maskavu izslēgt no Beļģijā bāzētā finanšu transakciju tīkla SWIFT.
Leiena uzsvēra ES "pilnīgo un nelokāmo atbalstu Ukrainai šīs agresijas priekšā" - Krievijas "masīvās" karaspēka koncentrācijas Ukrainas pierobežā.
"Šobrīd tās ir Krievijas apzinātās izvēles un agresīvā rīcība, kas turpina destabilizēt drošību Eiropā," viņa sacīja.
Otrdien gaidāms ASV un Krievijas prezidentu Džo Baidena un Vladimira Putina video samits, un tajā situācijas saasināšanās ap Ukrainu būs viens no tematiem.
Vašingtona brīdinājusi, ka gadījumā, ja notiks agresija pret Ukrainu, ir gatava vērsties pret Maskavu, cita starpā arī palielinot militāro klātbūtni Austrumeiropā, ja notiks Maskavas iebrukums.
Rietumos un Kijevā nerimst bažas, ka Krievija plāno jaunu uzbrukumu Ukrainai.
Baidens piektdien sacīja, ka gatavo jaunus pasākumus, lai apturētu jebkādus Krievijas plānus iebrukt Ukrainā.
Iepriekš gan ASV, gan Ukraina ziņoja, ka Krievija ir pastiprinājusi savu militāro klātbūtni Ukrainas robežas tuvumā.
Saspīlējums pēdējo nedēļu laikā ir pieaudzis, un ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens brīdinājis Krieviju neveikt militāru iebrukumu Ukrainā.
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs piektdien paziņoja, atsaucoties uz izlūkinformāciju, ka Krievija Ukrainas robežas tuvumā izvietojusi vairāk nekā 94 000 karavīru un var iebrukt Ukrainā janvāra beigās.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
