Laikā, kad uzmanības centrā ir Krievijas spēku koncentrēšanās pie Ukrainas robežām un pastāv bažas par militāra iebrukuma draudiem, Kijeva piedzīvo arī enerģētisku apdraudējumu, nesaņemot daudzām termoelektrocentrālēm nepieciešamās antracīta ogles no Krievijas, vēsta portāls "Currenttime".
Militārā spriedze pie Ukrainas ir centrālais temats jau vairākās nedēļas, tiek publicēta pat detalizēta informācija, kā iespējamais uzbrukums izskatītos, savukārt otrdien Kremļa saimnieks Vladimirs Putins situāciju tiešsaistē pārrunāja ar ASV prezidentu Džo Baidenu.
Paralēli grūtībās ir nonākušas aptuveni 10 Ukrainas termoelektrocentrāles (TEC), kas ražo elektrību un siltumu – Krievija kopš 1. novembra uz nenoteiktu laiku ir pārtraukusi enerģētisko ogļu piegādi Ukrainai, kas apdraud elektroenerģijas ražošanu.
Piemēram, Kijevas TEC ogļu krājumi esot faktiski izsīkuši, bet Luhanskas TEC ogļu pietikšot vēl aptuveni divām nedēļām, paziņoja enerģētikas kompānijas DTEK vadītājs Maksims Timčenko. Luhanskas TEC ar elektrību apgādā piefrontes pilsētu Sčastju un elektropadeves pārtraukums apdraud kritiskus infrastruktūras objektus, skolas, bērnudārzus un slimnīcas.
Oficiāli Maskava antracīta piegāžu apturēšanu pamato ar iekšējā pieprasījuma pieaugumu apkures sezonas laikā. Kijeva gan to uzskata par enerģētisko karu, jo Krievija bloķē arī Kazahstānas ogļu piegādes pa dzelzceļu cauri savai teritoriju, skaidro portāls.
Enerģētikas pētījumu centra direktors Aleksandrs Harčenko norāda, ka Ukrainai mēnesī nepieciešami 2,5 miljoni tonnu ogļu, un tikpat jābūt rezervē. Taču pašlaik TEC krātuvēs esot vien 400 tūkstoši tonnu.
Situācijas risināšanai tiek rīkoti ārkārtas ogļu iepirkumi no Dienvidāfrikas Republikas, Kolumbijas un ASV. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cietais kurināmais jau ir jūrā, taču līdz šim Ukrainu sasniedzis tikai viens ogļu kuģis.
Lai nepieļautu elektrības padeves pārtraukumus, par ko iedzīvotājus amatpersonas brīdina jau mēnesi, pirmo reizi uz pilnu jaudu darbojas gandrīz visi valstī esošie kodolreaktori. Pirms nedēļas Zelenskis informēja, ka no atomelektrostaciju (AES) 15 energoblokiem darbojas 13. Kopš tā laika kompānija "Energoatom" ir palaidusi arī 14. energobloku un sarežģītās situācijas dēļ tiek pieļauta arī atlikušā reaktora palaišana.
"Šāda situācija ir pirmo reizi mūsu vēsturē. Mēs ņemsim maksimālo jaudu, ko spējam dot, lai Ukraina šo ziemu pārlaistu bez problēmām, lai ukraiņi saņemtu siltumu un gaismu," norāda "Energoatom" preses dienesta vadītājs Leonīds Oleiņiks, atklājot, ka 15. energobloku plānots palaist februārī.
Tomēr pat ar AES saražoto enerģiju Ukraina ir spiesta papildu elektrību iepirkt no Baltkrievijas. "Jo vairāk elektrības mēs varēsim importēt no Baltkrievijas, jo mazāk patērēsim ogles," skaidro Harčenko.
Enerģētikas ministrija informē, ka kritiskā situācijā TEC elektrību var ražot nevis ar oglēm, bet arī ar gāzi. Šāda elektrība izmaksā ievērojami dārgāk, bet var glābt no apturēšanas Luhanskas TEC, kas ogļu trūkuma dēļ var apstāties jau pēc divām nedēļām. Lēmums par gāzes izmantošanu gan ir jāapstiprina valdībai. Kā norāda DTEK, šāds lūgums ir izteikts, bet atbildes vēl nav.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
