NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien noraidīja Krievijas prasības, ka NATO ir oficiāli jāatsauc 2008.gada lēmums, ka alianses durvis ir atvērtas Gruzijai un Ukrainai.
"NATO attiecības ar Ukrainu nolems NATO 30 sabiedrotie un Ukraina - un neviens cits," kopīgā preses konferencē ar Vācijas jauno kancleru Olafu Šolcu pavēstīja Stoltenbergs. "Mēs nevaram pieņemt, ka Krievija cenšas atkal izveidot sistēmu, kur lielām varām, tādām kā Krievija, ir ietekmes sfēras, kur tās var kontrolēt vai izlemt, ko pārējie var darīt."
Krievija, piektdien izvirzot prasības aliansei par Ukrainas un Gruzijas neuzņemšanu, arī uzstāja, ka garantijas Maskavai attiecībā uz NATO tālāku nepaplašināšanos austrumu virzienā ir Rietumu "fundamentālajās" interesēs.
Krievijas Ārlietu ministrija arī pieprasīja, lai NATO izbeidz militāro manevru rīkošanu Krievijas robežu tuvumā, un piebilda, ka šie un citi priekšlikumi drošības jomā tiks izklāstīti "tuvākajā laikā". ASV ir oficiāli jāslēdz durvis Gruzijai un Ukrainai, kam 2008.gadā tika apsolīts, ka tās nākotnē varēs kļūt par NATO dalībvalstīm, norādīja ministrija.
"Eiropas drošības fundamentālajās interesēs ir oficiāli atteikties no NATO 2008.gada Bukarestes samita lēmuma, ka Ukraina un Gruzija kļūs NATO valstis," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Atbalstot Ukrainas un Gruzijas centienus, NATO pārkāpj visu EDSO dalībvalstu pamatprincipu "nestiprināt savu drošību uz [citu valstu] drošības rēķina, skaidroja Maskava.
NATO arī ir jāgarantē, ka ieroči, kas var apdraudēt Krievijas drošību, netiek izvietoti Krievijas rietumu robežu tuvumā - NATO dalībvalstīs vai citās valstīs, norādīja ministrija.
Maskava arī norādīja, ka tā vēlas saņemt "konkrētu" reakciju no NATO attiecībā uz vairākiem agrākajiem priekšlikumiem, arī prasību pārcelt militāros manevrus tālāk no NATO un Krievijas spēku "kontakta līnijas".
Ir jāatsāk regulārs dialogs starp Krievijas, ASV un NATO aizsardzības amatpersonām.
Ukraina nav pat tuvu tam, lai iestātos NATO, bet ASV palīdz apmācīt Ukrainas bruņotos spēkus un ir apņēmušās piešķirt 2,5 miljardus dolāru, lai stiprinātu armiju, kas ir cietusi Krievijas 2014.gadā izvērstajā uzbrukumā.
Ukraina apsūdz Krieviju par desmitiem tūkstošu karavīru gatavošanu iespējamam plašam uzbrukumam kaimiņvalstij, radot bažas, ka cīņas ar Maskavas uzturētajām kaujinieku bandām Ukrainas austrumos pāraugs atklātā karā starp abām valstīm.
Krievija noliedz jebkādu uzbrukuma plānošanu, apsūdzot Ukrainu un ASV par destabilizējošu uzvedību. Maskava vienlaikus pieprasa garantijas, ka NATO neturpinās paplašināšanos austrumu virzienā.
Savukārt Ukraina tādas garantijas noraida kā nelikumīgas un cenšas saņemt apliecinājumu, ka bez tās līdzdalības netiks noslēgtas nekādas vienošanās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
