Krievija gatavojas pilna apmēra karam ar Ukrainu, bet starptautiskā sabiedrība to vēl neuztver pietiekami nopietni, pirmdien norādījis Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
"Uzskatu, ka Krievija tiešām gatavojas karam - un dara to nopietni. Man joprojām šķiet, ka mēs, tostarp arī Lietuvā, notiekošo neuztveram pietiekami nopietni," viņš sacījis žurnālistiem pirms Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmes Briselē.
Šo pašu domu Landsberģis pēc tam akcentējis pašā ministru sanāksmē, brīdinot, ka tāds uzbrukums būtu "bezprecedenta notikums, iespējams, kopš pat Otrā pasaules kara laikiem", un aicinot ES un ASV "dot bezprecedenta atbildi".
Kā uzsvēris Lietuvas ārlietu ministrs, Krievijas nodomi sniedzas tālāk par ieroču žvadzināšanu vai mēģinājumu izraisīt reģionā pārejošas nekārtības.
"Spriežot pēc mūsu partneru un kolēģu brīdinājumiem, tā vēlas mainīt reģiona stratēģisko kārtību, kāda izveidojusies pēdējos gadu desmitos," viņš norādījis. "Un tas jau ir ļoti bīstami - bīstami arī Lietuvai."
"Krievija var mēģināt izraisīt ģeopolitisku zemestrīci, kas neapšaubāmi mainīs arī mūsu drošības situāciju. Par to jārunā, tam jāgatavojas," Landsberģis brīdinājis arī sociālajā tīklā "Facebook", uzsverot, ka iespējamā karadarbība norisinātos visai netālu no Lietuvas teritorijas un Lietuvai gatavošanās jāveic gan patstāvīgi, gan sadarbībā ar partneriem.
Pēc viņa vārdiem, Rietumi, kas gribētu izvairīties no kara, iespējams, ir gatavi "uz lielu stratēģisko piekāpšanos".
"Jāgatavojas arī ar iespējamām sankcijām - ir jābūt skaidrībai, kas sagaida Krieviju, ja tā pārkāps Ukrainas robežu," norādījis ministrs.
Kā uzsvēris Landsberģis, Rietumi nedrīkst pieņemt Krievijas spēles noteikumus.
"Atvērto durvju politika gan NATO, gan ES gadījumā darbojas kā pievilkšanas spēks un labu pārmaiņu katalizators. Tieši atvērto durvju politika veicinājusi pārmaiņas ES kaimiņos - pat bez skaidriem solījumiem, savukārt slēgtas durvis varētu dramatiski palēnināt šīs pārmaiņas," viņš piebildis.
Ministrs atgādinājis, ka, reaģējot uz apdraudējumiem, ir ļoti svarīgi stiprināt Baltijas jūras reģiona drošību.
"Gan cilvēkiem mūsu reģionā, gan iespējamajiem agresoriem ir skaidri jāsaprot, ka aliansei ir zobi un šie zobi ir ļoti asi," viņš piebildis.
Krievija pēdējo nedēļu laikā pie robežas ar Ukrainu savilkusi aptuveni 100 000 karavīru, viešot Rietumos lielas bažas, ka Maskava, iespējams, plāno iebrukt kaimiņvalstī.
NATO brīdinājusi Krieviju, ka šādam iebrukumam būtu plašas stratēģiskas un ekonomiskas sekas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
