Lietuvas valdība trešdien pieņēmusi oficiālu lēmumu atvērt tirdzniecības pārstāvniecību Taivānas galvaspilsētā Taibei, turpinot veidot ciešākas saites ar Taivānu, lai gan tas pēdējā laikā jūtami saasinājis Lietuvas divpusējās attiecības ar Ķīnu.
Lēmums par pārstāvniecības dibināšanu stāsies spēkā 1.janvārī.
Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījusi Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministres Aušrines Armonaites vietniece Jovita Neļupšiene, tuvākajā laikā tiks izsludināts konkurss, lai izraudzītos pārstāvniecības vadītāju. Sākotnēji pārstāvniecībā strādās divi cilvēki - vadītājs, kas būs arī Lietuvas tirdzniecības pārstāvis, un viņa palīgs.
Jau ziņots, ka Lietuvas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna", saniknojis Pekinu, jo Ķīna cenšas nepieļaut nekādus Taivānas mēģinājumus darboties kā neatkarīgai valstij. Citviet pasaulē šādu pārstāvniecību nosaukumos tiek izmantots Taivānas galvaspilsētas nosaukums "Taibei", respektējot Pekinas īstenoto "vienas Ķīnas" politiku, kas neļauj Taivānu uzskatīt par atsevišķu valsti.
Augustā Ķīna atsauca uz konsultācijām savu vēstnieku Viļņā un vienlaikus pieprasīja atsaukt arī Lietuvas vēstnieku Pekinā. Lietuvas vēstniece Ķīnā Diāna Mickevičiene Lietuvā uz konsultācijām atgriezās septembra sākumā.
Taivānas pārstāvniecība Viļņā tika atklāta 18.novembrī, bet drīz pēc tam Ķīna pavēstīja, ka pazeminājusi diplomātisko attiecību līmeni ar Lietuvu, proti, vienas valsts intereses otrā turpmāk pārstāvēs nevis vēstnieks, bet zemāka ranga diplomāts - pilnvarotais lietvedis.
Trešdien kļuva zināms, ka Ķīna ieteikusi Lietuvas vēstniecību Pekinā pārdēvēt par pilnvarotā lietveža biroju. Reaģējot uz to, Lietuva atsaukusi uz konsultācijām savas vēstniecības Pekinā pagaidu pilnvaroto lietvedi Audru Čapieni, bet, kā uzsvēris ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, šis solis nenozīmē vēstniecības slēgšanu.
Lietuva daudz kritizējusi cilvēktiesību situāciju Ķīnā, bloķējusi šīs valsts investīcijas, bet maijā pavēstīja, ka izstājas no Ķīnai nozīmīgā ekonomiskās un politiskās sadarbības formāta 17+1, kurā piedalās galvenokārt Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, jo uzskata to par šķeltniecisku.
Ķīna savukārt pēdējā laikā sākusi atcelt tiešos kravas vilcienu reisus uz Lietuvu un pārtikas eksporta atļauju izdošanu, samazinājusi Lietuvas uzņēmumiem kredītlimitus un paaugstinājusi cenas.
Lietuvas uzņēmēji atzīst, ka šīs nesaskaņas būtiski apgrūtinājušas viņu sadarbību ar Ķīnu, bet valdība cer, ka ciešākas ekonomiskās saites ar Taivānu šos zaudējumus ar laiku varētu atsvērt.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
