EP prasa ES dalībvalstīm ierosināt pasākumus sieviešu tiesību ievērošanas veicināšanai  (8)

Rezolūcijā, ko EP pieņēma trešdien, 500 deputātiem balsojot par, 105 pret un 87 atturoties, deputāti uzsver, ka līdzvērtīga samaksa par veikto darbu un vienlīdzīga attieksme ir būtiski priekšnoteikumi tam, lai sievietes varētu baudīt līdzvērtīgas tiesības, būt ekonomiski neatkarīgas un pilnvērtīgi īstenot savus profesionālos mērķus.

Deputāti pauž bažas par to, ka ES joprojām turpina pastāvēt gan darba samaksas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, gan arī atšķirības starp vīriešu un sieviešu saņemtajām pensijām. Satraucoši ir arī tas, ka sievietes bieži vien atrodas nestabilā nodarbinātības situācijā.

Tādēļ deputāti aicina dalībvalstis īstenot praktiskus pasākumus, lai nodrošinātu sievietēm vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum un nodarbinātībai, kā arī tādu pašu darba samaksu kā vīriešiem un vienlīdzīgas darba tiesības. Lai to panāktu, būtu, piemēram, jānosaka sankcijas uzņēmumiem, kuri neievēro darba tiesību aktus.

EP deputāti atzinīgi vērtē arī Komisijas priekšlikumu par saistošiem algu pārredzamības pasākumiem, taču uzsver, ka ar algu pārredzamību vien nepietiks, lai novērstu jau dziļi iesakņojušos dzimumu nelīdztiesību.

Lai nodrošinātu, ka ikvienam cilvēkam neatkarīgi no tā, kuram dzimumam viņš pieder, ir tiesības strādāt un līdzsvarot darbu un privāto dzīvi, deputāti aicina ES un ES dalībvalstis turpināt nostiprināt maternitātes un paternitātes pabalstu tiesības, uzlabojot situāciju attiecībā uz vienlīdzīgu un pilnībā apmaksātu atvaļinājuma periodu nodrošināšanu. Parlaments prasa ieviest elastīgas nodarbinātības iespējas pēc maternitātes vai paternitātes atvaļinājuma un bērna kopšanas atvaļinājuma, kā arī investēt vairāk līdzekļu kvalitatīvu, vietēju bērnu aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā.

Reaģējot uz faktu, ka pandēmijas un ar to saistītās mājsēdes dēļ ir pieaugusi vardarbība pret sievietēm, EP deputāti aicina dalībvalstis veikt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka varmākas tiek identificēti un nodoti policijai. Deputāti uzsver, ka ir vajadzīgas īpašas programmas, lai aizsargātu un uzraudzītu no vardarbības ģimenē cietušos upurus, kā arī pasākumi, kas ļautu uzlabot tiesu pieejamību un piekļuvi drošam patvērumam.

Deputāti norāda - lai cīnītos pret dzimumbalstītu vardarbību, Bulgārijai, Čehijai, Latvijai, Lietuvai, Slovākijai un Ungārijai būtu jāratificē Stambulas konvencija, turklāt šajā jomā ir nepieciešami visaptveroši ES tiesību akti.

Ziņojumā ir atkārtoti uzsvērts, ka piekļuve seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei, kā arī seksuālās un reproduktīvās tiesības ir cilvēka pamattiesības, kas nekādā veidā nedrīkst tikt ierobežotas vai liegtas. EP deputāti uzsver, ka seksuālo un reproduktīvo tiesību pārkāpumi, tostarp piekļuves liegšana drošai un legālai grūtniecības pārtraukšanai, ir pret sievietēm un meitenēm vērstas vardarbības veids. Parlaments aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem, veselības aprūpes speciālistiem, kuri veltī savu darbu tam, lai uzlabotu seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpi, un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras darbojas seksuālo un reproduktīvo tiesību jomā.

No Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izstrādātā dzimumu līdztiesības indeksa izriet, ka ES vajadzīgi vēl vismaz 60 gadi, lai sasniegtu pilnīgu dzimumu līdztiesību. Kopš 2010.gada ES rādītājs šajā indeksā uzlabojies tikai par 4,9 punktiem. 2021.gadā dalībvalstu vidējais rādītājs bija 68 punkti no 100, turklāt vairāk nekā trešdaļai dalībvalstu šis rādītājs pat nesasniedza 60 punktus.

Latvijas dzimumu līdztiesības rādītājs ir 62,1 punkti, kas ir labākais rādītājs no Baltijas valstīm - Igaunijai tas ir 61,6 un Lietuvai 58,4.