Bijusī pirmā lēdija bija pazīstama ar valdonīgu personību sava vīra diktatūras laikā no 1973. līdz 1990.gadam.
Pinočeta diktatūras laikā tika nogalināti vai pazuda bez vēsts vismaz 3200 cilvēku, bet apmēram 38 000 tika spīdzināti. Bijušais diktators nomira 2006.gadā.
Daži vēsturnieki uzskata, ka Iriarta bijusi starp 1973.gada militārā puča ierosinātājiem. Šajā pučā, kurā tika gāzts un izdarīja pašnāvību prezidents marksists Salvadors Aljende, nāca pie varas ģenerālis Pinočets. Iriarta bija starp sava vīra tuvākajiem personīgajiem un politiskajiem padomdevējiem viņa diktatūras laikā.
Par Iriartas nāvi īsā paziņojumā informēja viņas jaunākais dēls Marko Antonio Pinočets.
Svētdien Čīlē notiks prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā sacentīsies kreisais kandidāts Gabriels Boriks un galēji labējais kandidāts Hosē Antonio Kasts, kurš aizstāv Pinočeta režīmu.
Argentīnas žurnālists Huans Gasparini 2002.gadā izdotā grāmatā "Diktatoru sievas" pieminēja, ka Iriartai patika luksuss un viņa ar savu kurpju kolekciju varēja sacensties pat ar Filipīnu diktatora Ferdinanda Markosa sievu Imeldu Markosu.
Pinočets un Iriarta apprecējās 1943.gadā, un viņiem bija pieci bērni - trīs meitas un divi dēli.
Iriarta redzama uz Gasparini grāmatas vāka, sēžot blakus vīram un krāsojot lūpas. Autors rakstīja, ka Iriarta bija "ambicioza un lepojās ar izdarītajiem noziegumiem. Patmīlīga, kaprīza, augstprātīga un ar vāju kultūras līmeni pirmās lēdijas lomai."
Gasparini rakstīja, ka Iriarta vairākkārt izmantojusi savu ietekmi, lai "pastiprinātu represijas un cilvēktiesību pārkāpumus" diktatūras laikā.
Iriarta kā dedzīga katoliete tomēr sauca sevi par "vienkāršu mājsaimnieci" un sacīja, ka Pinočeta varas sākumā ģimenei bija tikai pieticīga māja un automobilis.