Bosnijas serbu politiskais līderis Milorads Dodiks trešdien paziņoja par paātrinātu serbu izstāšanos no valsts centrālajām institūcijām, tādējādi reaģējot uz prokuratūras ierosināto viņā plāna pārbaudi.
Bosnijas un Hercegovinas Serbu Republikas parlaments 10.decembrī uzdeva reģionālajai valdībai sešu mēnešu laikā sagatavoties aiziešanai no svarīgākajām centrālās valdības institūcijām, tostarp no armijas, tiesām un nodokļu iekasēšanas sistēmas.
Savukārt Bosnijas un Hercegovinas prokuratūra pret Serbu Republikas vadību ierosinājusi izmeklēšanu par "konstitucionālās kārtības apdraudēšanu".
Saskaņā ar Deitonas miera līgumu, kas 1995.gadā izbeidza asiņaino pilsoņkaru, Bosnija un Hercegovina ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās - Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.
Dodiks, kas Serbu Republiku pārstāv Bosnijas un Hercegovinas trīspusējā prezidentūrā, paziņojis, ka prokuratūras izmeklēšana ir "politiski motivēta" un ka tās mērķis ir "destabilizēt" Serbu Republiku.
Serbu Republika 30 dienu laikā izveidos pati savu tiesu sistēmu, un neviens mūs neapturēs, paziņojis Dodiks.
Prokuratūra nopratinājusi Serbu Republikas opozīcijas pārstāvjus, kas boikotēja pretrunīgi vērtēto reģionālā parlamenta 10.decembra sēdi, kā arī pieprasījusi dokumentus no Serbu Republikas valdības un valdošajām partijām.
Dodika plāns raisījis bažas, ka tas var novest jauna konflikta, jo Bosnija un Hercegovina joprojām ir etniski un reliģiski sašķelta pēc pilsoņkara, kas pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados prasīja aptuveni 100 000 dzīvību.
Rietumvalstis Dodika ieceri nosodījušas, taču šķiet, ka viņu atbalsta Krievija, kuras prezidents Vladimirs Putins decembrī serbu līderi uzņēma Maskavā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
