Izraēla plāno ieguldīt vienu miljardu šekeļu (280 miljonus eiro), lai dubultotu ebreju kolonistu skaitu apmetnēs okupētajās Golānas augstienēs.
"Pēc daudziem stagnācijas gadiem kopienas dzīves ziņā, mūsu mērķis ir dubultot Golānas augstienes iedzīvotāju skaita ziņā," paziņoja Izraēlas premjerministrs Naftali Benets pēc īpašas valdības sēdes Kinnereta piekrastē esošajā Mevo Hamas kibucā.
Viņš sacīja, ka Kacrīnas pilsētā tiks uzbūvēti divi jauni rajoni, kā arī tiks uzbūvētas divas jaunas apmetnes Asifa un Matara.
Benets norādīja, ka Golānas augstienēm jākļūst par Izraēlas atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju galvaspilsētu.
"Pēc apmēram desmit gadu ilgušā briesmīgā pilsoņu kara Sīrijā, visi saprātīgi domājošie cilvēki pasaulē saprot, ka pretstatā alternatīvai labāk ir Izraēlas augstienes, kurās ir miers, attīstība un zaļums," klāstīja Izraēlas premjerministrs.
"Golānas augstienes ir Izraēla, tas ir pašsaprotami," viņš uzsvēra.
Apkaimē dzīvo vairāk nekā 50 000 cilvēku, nedaudz vairāk kā puse ir Izraēlas ebreji, kā arī druzi un alavīti.
Benetam, kurš vada ideoloģiski atšķirīgu astoņu partiju koalīciju, ir nepieciešams valdības atbalsts Golānas augstieņu apmetņu plāna attīstībai.
Izraēla okupēja Golānas augstieņu teritoriju 1967. gadā Sešu dienu kara laikā, atņemot to Sīrijai. Izraēla 1981. gadā anektēja Golānas augstienes.
Sava amata termiņa laikā bijušais ASV prezidents Donalds Tramps formāli atzina Izraēlas suverenitāti pār Golānas augstienēm.
Pēc Džo Baidena stāšanās amatā janvārī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens atzina, ka Trampa lēmumā varētu būt juridiskas problēmas, tomēr viņš nesolīja lēmumu atcelt.
Izraēla un Sīrija tehniski joprojām ir kara stāvoklī, Golānas augstienēs ir faktiskā abu valstu robeža.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
