Iespējamais uzbrukums Ukrainai varētu sākties Azovas jūrā, ziņo medijs  (23)

Jau iepriekš, saistībā ar pēdējo mēnešu Krievijas spēku koncentrēšanu pie Ukrainas robežām, medijos ziņots, ka Maskava varētu būt iecerējusi masīvu uzbrukumu Ukrainai no vairākām pusēm, iesaistot 175 tūkstošus karavīru. Vairāk par iespējamo operāciju var lasīt šeit.

Ir pamats uzskatīt, ka Azovas jūras piekrastei Krievijas acīs ir daudz lielāka stratēģiskā un ekonomiskā vērtība nekā karadarbībā cietušajiem Ukrainas austrumu rajoniem. Tāpēc uzbrukums ar Krievijas spēku izsēšanos krastā varētu sākties tieši Azovas jūrā, raksta "The Washington Post".

Turklāt jūra teritoriāli pieder tikai Krievijai un Ukrainai. Medijs skaidro, ka pirmie Krievijas uzbrukuma mērķi būtu lielākās ostas pilsētas Mariupole un Berdjanska.

Savukārt Melnās jūras Stratēģisko pētījumu institūta monitoringa grupas vadītājs Andrejs Klimenko "Currenttime" TV ēterā atzīmē, ka pēdējo mēnešu laikā par vidēji 10 stundām (līdz 40 stundām) ir pieaudzis laiks, cik ilgi Krievijas Federālajam drošības dienestam (FDD) pakļautā krasta apsardze aiztur komerciālos kuģus, kas dodas ar kravām no Ukrainas ostām.

Tas esot nopietns indikators, kas liecinot par FDD noskaņojumu. Vienlaikus Krievija Azovas jūrā slēgusi trīs rajonus 7-8 kilometru attālumā no krasta – iepretim Mariupolei, Berdjanskai un Heničeskai, viņš atzīmē.

Decembra sākumā vienā no šiem rajoniem iepretim Mariupolei novērots Melnās jūras flotes desanta kuģis "Novočerkaska" un raķešu kuteris "Šuja". Klimenko pieļauj, ka tā varēja būt bijusi iespējamās karadarbības vietas izpēte.

Savukārt Dienvidu kara apgabalā – Rostovas apgabalā un Krimā – intensīvi notikušas militārās mācības, kurās uzsvars likts uz diversijām, specvienībām, nakts desantēšanos un jūras kājniekiem, turpina eksperts.

Pašreizējais Krievijas desanta kuģu skaits Melnajā jūrā ir pietiekams lokālai operācijai ar kapacitāti izsēdināt krastā aptuveni vienu jūras kājnieku bataljonu ar tankiem, lēš Klimenko. Viņš uzskata, ka pirmais uzbrukuma mērķis varētu būt Heničeska, nevis daudz labāk aizsargātā Mariupole.

Kopš novembra beigām valda spriedze saistībā ar Krievijas spēku pulcināšanu pie Ukrainas robežām un tiek paustas bažas par iespējamu Krievijas iebrukumu kaimiņvalstī. Tiek publicēta pat detalizēta informācija, kā iespējamais uzbrukums izskatītos, savukārt Kremļa saimnieks Vladimirs Putins situāciju tiešsaistē pārrunāja ar ASV prezidentu Džo Baidenu.

Krievija pieprasa no NATO un ASV īpašas "drošības garantijas", kas tostarp ietver prasību par alianses nepaplašināšanos uz austrumiem.

Krievija 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau septiņus gadus.