Turcija gatava kļūt par vidutāju Bosnijas politiskās krīzes risināšanā  (3)

Šis Turcijas ministra paziņojums izskan laikā, kad Bosnija piedzīvo lielāko politisko krīzi kopš bruņotā konflikta noslēguma 20. gadsimta 90. gados. Jaunāko krīzi izraisījušas Bosnijas serbu līdera Milorada Dodika separātiskās darbības un ieceres.

"Mēs esam darījuši visu iespējamo tās (Bosnijas) vienotības un stabilitātes labā, un mēs turpināsim to darīt," sacīja Akars, piebilstot: "Ja nepieciešams, Turcija var strādāt par starpnieku Bosnijā un Hercegovinā."

Ar juridiski nesaistošu ierosinājumu, kas paver iespējas atdalīties no Bosnijas, serbu likumdevēji šomēnes nobalsoja par Bosnijas Serbu Republikas izstāšanos no valsts bruņotajiem spēkiem, nodokļu sistēmas un tiesu varas. Turcija paziņojusi, ka serbu likumdevēju balsojums bija "nepareizs, bīstams" un var apdraudēt reģionālo stabilitāti. Vācija ir aicinājusi Eiropas Savienību noteikt sankcijas Dodikam.

Dodiks vēlas atcelt visas pēc kara veiktās reformas un atgriezties pie 1995.gada konstitūcijas, saskaņā ar kuru valsts līmenī pastāvēja tikai pamatinstitūcijas, savukārt lielas pilnvaras piederēja reģioniem, atzīmē medijs.

Mūsdienu Bosnija un Hercegovina dzima pēc ārkārtīgi postošajiem kariem, kas bijušās Dienvidslāvijas teritorijā plosījās 20. gadsimta 90. gados. Bosniju šis bruņotais konflikts skāra vissmagāk – galvaspilsēta Sarajeva nepilnus četrus gadus atradās serbu spēku ielenkumā, tika pieredzētas vairākas zvērības, tostarp Srebreņicas genocīds, un kopumā dzīvību zaudēja aptuveni 100 000 cilvēku.

Karu etniski dažādajā Bosnijā noslēdza 1995. gadā parakstītais Deitonas miera līgums. Vienošanās valsti sadalīja divos autonomos reģionos jeb vienībās – Bosnijas un Hercegovinas federācijā un Bosnijas Serbu Republikā. Bosnijas federācijā lielākoties dzīvo bosnieši (Bosnijas musulmaņi) un horvāti, kamēr Serbu Republikā galvenokārt uzturas serbi.