ASV diplomāti piektdien nolieguši ziņas, ka Savienotās Valstis pirms nākamnedēļ paredzētajām sarunām ar Krieviju par spriedzes kliedēšanu pie Ukrainas robežām gatavotu piedāvājamu samazināt Austrumeiropā izvietoto karavīru skaitu.
"Administrācija negatavo iespējamo spēku izvešanu no Austrumeiropas," tviterī norādījusi ASV vēstniece NATO Džuliana Smita, komentējot televīzijas kanāla NBC izplatītās ziņas, ka tiekot apsvērta Polijā un Baltijas valstīs izvietoto ASV armijas kontingentu samazināšana apmaiņā pret Krievijas karaspēka atvilkšanu no robežas ar Ukrainu.
"Patiesībā mēs Krievijai publiski un privāti esam nepārprotami norādījuši, ka gadījumā, ja Krievija vēl dziļāk iebruks Ukrainā, mēs pastiprināsim [atbalstu] mūsu NATO partneriem austrumu flangā, pret kuriem mums kā sabiedrotajiem ir svēts pienākums," tviterī savukārt uzsvēris Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss.
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām aptuveni 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, un Kremlis izvirzījis Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
Pirmdien Ženēvā paredzētas ASV un Krievijas pārstāvju sarunas par Maskavas pieprasītajām "drošības garantijām".
Tikmēr NATO Putina ultimāta prasības jau atzinusi par absurdām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
