ASV un Krievija svētdienas vakarā Ženēvā sāks sarunas par spriedzi, kas izveidojusies saistībā ar Ukrainu, un Maskavas pieprasītajām "drošības garantijām".
ASV sarunās pārstāvēs valsts sekretāra vietniece Vendija Šermana (attēlā). Sākotnēji bija plānots, ka sarunas sāksies pirmdien, taču Šermana jau šovakar darba vakariņās tiksies ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku Sergeju Rjabkovu, paziņojis ASV Valsts departamenta preses pārstāvis.
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām aptuveni 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, un Kremlis izvirzījis Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV ir piekritušas sarunām, lai gan jau paziņojušas, ka daudzi Maskavas ierosinājumi nav iespējami. ASV prezidents Džo Baidens ir brīdinājis Krieviju, ka tai jārēķinās ar smagām ekonomiskajām sekām, ja tās izdomās uzbrukt Ukrainai.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ir uzsvēris, ka sarunas nedos rezultātu, kamēr Krievija turēs ieroci Ukrainai pie galvas.
Plānots, ka 12.janvārī Briselē notiks NATO un Krievijas Padomes tikšanās, bet 13.janvārī sarunas turpināsies plašākā formātā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ietvaros.