ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens svētdien pirms sarunām Ženēvā izteicies, ka Krievijai ir jāizvēlas starp dialogu un konfrontāciju.
Pirmdien Ženēvā notiks ASV un Krievijas pārstāvju sarunas par spriedzi, kas izveidojusies saistībā ar Ukrainu, un Maskavas pieprasītajām "drošības garantijām".
ASV delegāciju vadīs valsts sekretāra vietniece Vendija Šermana, bet Krievijas delegāciju - ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. Viņi šovakar tiksies darba vakariņās, bet galvenās sarunas plānotas rīt.
"Ir dialoga un diplomātijas ceļš, lai mēģinātu atrisināt dažas no šīm domstarpībām un izvairītos no konfrontācijas," telekanāla CNN raidījumā "State of the Union" sacīja Blinkens.
"Otrs ceļš ir konfrontācija un milzīgas sekas Krievijai, ja tā atsāks agresiju pret Ukrainu," norādīja Blinkens.
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām aptuveni 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, un Kremlis izvirzījis Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
Blinkens raidījumā "State of the Union" sacīja, ka sarunu pozitīvs iznākums ir daļēji atkarīgs no Krievijas gatavības atteikties no savas agresīvās nostājas.
"Tātad, ja mēs patiešām vēlamies redzēt progresu, mums jāredz deeskalācija, Krievijai ir jāatsakās no draudiem, ko tā pašreiz rada Ukrainai," norādīja Blinkens.
Taču Maskava ir noraidījusi jebkādu piekāpšanos gaidāmajās sarunās, kam sekos NATO un Krievijas Padomes tikšanās 12.janvārī Briselē un sarunas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ietvaros.
Blinkens sacīja, ka negaida lielu progresu no sarunām Ženēvā, bet uzsvēra, ka Maskavu gaida iespējamas sankcijas, ja tā atteiksies iesaistīties diplomātijā.
Krievijai var tikt piemērotas ekonomiskas sankcijas, "kā arī NATO gandrīz noteikti būs jāpastiprina savas pozīcijas Krievijas tuvumā, kā arī jāturpina sniegt palīdzību Ukrainai," intervijā telekanāla ABC raidījumā "This Week" sacīja Blinkens.
"To saku ne tikai es. G7 ir likusi skaidri saprast, ka būs milzīgas sekas. Tāpat arī Eiropas Savienība un NATO partneri," uzsvēra Blinkens.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
