ASV-Krievijas samits Ženēvā: Maskava prognozē sarežģītas sarunas  (16)

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs un citas Krievijas amatpersonas aizvadīja vairāk nekā divas stundas garu sarunu ar ASV valsts sekretāra vietnieci Vendiju Šermani, kura ir Vašingtonas delegācijas vadītāja. Svētdienas tikšanās bija ievads plašākām sarunām starp abām lielvarām, kuru oficiālais sākums paredzēts pirmdien. Gaidāmā samita ietvaros cita starpā plānots apspriest situāciju Ukrainā.

"Mēs iedziļinājāmies gaidāmo jautājumu būtībā, taču sarunas būs sarežģītas," žurnālistiem sacīja Rjabkovs, piebilstot: "Tās [sarunas] nevar būt vieglas. Tās būs lietišķas. Es domāju, ka mēs neizniekosim savu laiku."

ASV Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss sacīja, ka svētdienas vakariņu laikā Šermane "uzsvēra Savienoto Valstu apņemšanos ievērot starptautiskos suverenitātes, teritoriālās integritātes un suverēnu valstu brīvības izvēlēties savas alianses principus", atsaucoties uz Ukrainu un tās centieniem pievienoties. NATO. Šermane "apstiprināja, ka ASV atzinīgi vērtētu patiesu progresu ar diplomātijas palīdzību," teikts Praisa paziņojumā.

Spriedze abu valstu starpā aizvadīto mēnešu laikā pieaugusi Krievijas bruņoto spēku koncentrēšanas pie Ukrainas robežām dēļ. Maskava pie Ukrainas robežām sakoncentrējusi aptuveni 100 000 karavīru. Tas savukārt veicinājis bažas, ka Krievija plāno plaša mēroga invāziju kaimiņvalstī. ASV un citas Rietumu valstis ir brīdinājušas Maskavu par nopietnām sekām, ja tā agresīvi vērsīsies pret Ukrainu.

Kopš 2014. gada Maskava jau ir anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kā arī sākusi, izvērsusi un stutējusi bruņoto konfliktu Ukrainas austrumos, kas prasījis vismaz 13 000 cilvēku dzīvību.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina valdība ir nākusi klajā ar dažādu prasību sarakstu, tostarp mēģinot iegūt garantijas, ka NATO militārā alianse necentīsies paplašināties tālāk uz austrumiem, dalībvalstu lokā iekļaujot Ukrainu un Gruziju. ASV amatpersonas sestdien pauda atvērtību diskusijām par iespējamo uzbrukuma raķešu izvietošanas ierobežošanu nākotnē un ASV un NATO militāro mācību ierobežojumu noteikšanu Austrumeiropā, ja Krievija būs gatava atkāpties no Ukrainas. Taču amerikāņi arī brīdināja Maskavu par smagām ekonomiskajām sankcijām, ja Krievija lems par invāziju Ukrainā.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens izteicies, ka no šīs nedēļas sarunām nesagaida būtisku progresu. "Jautājums šobrīd ir par to, vai prezidents Putins izvēlēsies diplomātijas un dialoga ceļu vai meklēs konfrontāciju," sacīja Blinkens, norādot, ka Krievijas virzība dziļāk Ukrainā ilgtermiņā varētu būt kaitējoša Maskavas interesēm. "Ja Krievija atkārtos agresiju pret Ukrainu, es domāju, ka pastāv iespēja, ka NATO nostiprinās savas pozīcijas savā austrumu flangā, valstīs, kas robežojas ar Krieviju," viņš sacīja intervijā Savienoto Valstu televīzijas kanālam ABC.