Aptuveni 30 metrus dziļais un 70 metrus platais Darvazas krāteris radās 1971. gadā, kad ģeologi veica izpētes urbumu un uzdūrās pazemes tukšumam, kurā notika iegruvums. Tā kā no krātera plūda gāze, ģeologi nolēma to aizdedzināt, lai novērstu gaisa saindēšanu. Speciālisti paredzēja, ka gāze izdegs dažās dienās, taču tā bez pārtraukuma deg jau 50 gadus.
Turkmēņu varasiestādes vairākkārt plānojušas krāteri attīstīt kā tūrisma objektu, taču tas nav izdevies.
2010. gadā Berdimuhamedovs apmeklēja krāteri un lika to noslēgt, lai tas neietekmētu gāzes atradnes un ģeoloģisko izpēti reģionā.
2013. gadā krāterī nolaidās un paraugus paņēma ceļotājs Džoržs Kuruniss. 2021. gada oktobrī "Bloomberg" ziņoja, ka Turkmenistāna ir viena no lielākajām metāna nopludinātājām pasaulē, veicinot globālo sasilšanu.
Pērn neatkarīgais medijs "Chronicle of Turkmenistan" ziņoja, ka iedzīvotājiem ir aizliegts apmeklēt Darvazas krāteri, bet tas joprojām pieejams valsts tūrisma korporācijas "Turkmensijahta" vestām tūristu grupām.
Savukārt 2019. gadā, kad Berdimuhamedovs ilgstoši bija pazudis no publiskās dzīves, veicinot dažādas spekulācijas par viņa veselības stāvokli, turkmēņu diktators spraigā video nodemonstrēja, ka ir dzīvs, tostarp ar auto braucot ap slaveno krāteri.
Turkmenistānas diktatūrai ir raksturīgs personības kults. Berdimuhamedovs sev par godu ir atklājis apzeltītu pieminekli, ir sarakstījis vismaz 37 grāmatas un izkārtojis sev iespēju valdīt līdz mūža galam.
Prezidents esot gan medicīnas un ekonomikas doktors, gan akadēmiķis un ģenerālis. Turkmenistānas medijos viņš zināms arī kā labs autosportists, dziedātājs, dīdžejs un zirgu speciālists.
Pēc izglītības zobārsts un bijušas premjera vietnieks Berdimuhamedovs par valsts galvu kļuva pēc Turkmenistānas pirmā prezidenta Saparmurata Nijazova (saukts arī par visu turkmēņu tēvu Turkmenbaši) nāves 2006. gada decembrī. Tieši Berdimuhamedovs vadīja Nijazova bēru komisiju, ko novērotāji atzīst par svarīgu signālu.