ASV un Krievijas pārstāvji sarunās Ženēvā pirmdien apsprieduši abpusējus soļus stratēģiskās stabilitātes uzlabošanai, paziņojusi ASV valsts sekretāra vietniece Vendija Šērmena.
"Mēs nācām klajā ar vairākām idejām, kā abas mūsu valstis varētu veikt abpusējus pasākumus, kas būtu mūsu drošības interesēs un uzlabotu stratēģisko stabilitāti," pēc sarunām ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku Sergeju Rjabkovu paziņoja Šērmena.
Viņa sacīja, ka abpusējie pasākumi situācijas deeskalācijai varētu tikt veikti attiecībā uz manevriem un raķešu izvietošanu.
Sarunas par to varētu notikt trešdien Briselē paredzētajā NATO un Krievijas Padomes sēdē, norādīja Šērmena.
Šērmena paziņoja, ka Savienotās Valstis ir gatavas apspriest konkrētu raķešu sistēmu nākotni Eiropā saskaņā ar Vidējā un tuvā darbības rādiusa kodolbruņojuma neizplatīšanas (INF) līgumu, no kura bijušais ASV prezidents Donalds Tramps izstājās.
"Mēs esam atvērti arī diskusijām par to, kā mēs varam noteikt abpusējus ierobežojumus militāro mācību apjomam un uzlabot šo mācību caurspīdīgumu," paziņoja Šērmena.
Viņa sacīja, ka Savienotās Valstis ir gatavas rīkoties tik ātri, cik šajos apstākļos iespējams, bet brīdināja, ka sarunas prasīs laiku.
Šērmena paziņoja, ka sarunās noraidījusi ierosinājumus, kas ASV nav pieņemami, tostarp Krievijas aicinājumu garantēt, ka Ukraina netiks uzņemta NATO.
Vienlaikus viņa brīdināja, ka Maskavai jārēķinās ar smagām sekām, ja tā izdomās uzbrukt Ukrainai. Viņa norādīja, ka tās būtu smagākas nekā 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimu.
Šērmena sacīja, ka ASV ir gatavas tikties vēlreiz, bet Krievijas puse nav sniegusi atbildi, vai tā deeskalēs situāciju ap Ukrainu un atvilks pie Ukrainas robežas koncentrētos Krievijas spēkus.
Rjabkovs pēc sarunām savukārt paziņoja, ka Vašingtona ļoti nopietni uztver Maskavas ierosinājumus par drošības garantijām, piebilstot, ka Krievijai nav nodoma uzbrukt Ukrainai.
Viņš aicināja Vašingtonu nenovērtēt par zemu konfrontācijas riskus, bet arī sacīja, ka situācija nav bezcerīga.
Jautāta, vai Krievija ir gatava atvilkt savus karavīrus, Šērmena sacīja: "Es nezinu, vai mēs zinām atbildi."
"Mēs likām skaidri saprast, ka ir ļoti grūti panākt konstruktīvu, produktīvu un veiksmīgu diplomātiju bez deeskalācijas, jo eskalācija acīmredzami palielina spriedzi un nerada vidi īstām sarunām," paziņoja Šērmena.
Viņa atklāja, ka sacījusi Rjabkovam, lai Krievija atgriež savus karavīrus kazarmās vai paskaidro, kādas mācības tiek veiktas un kādam mērķim.
Jau ziņots, ka augsti ASV un Krievijas diplomāti pirmdien Ženēvā sāka sarunas par spriedzi ap Ukrainu, Kijevā un Rietumos nerimstot bažām, ka Krievija gatavo vēl vienu iebrukumu kaimiņvalstī. Sarunas ilga astoņas stundas.
Ženēvas sarunām, kurās piedalījās Šērmena un Rjabkovs, sekos NATO un Krievijas Padomes tikšanās 12. janvārī Briselē un sarunas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ietvaros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
