Kremlis otrdien paziņojis, ka pēc Krievijas un ASV amatpersonu sarunām par Ukrainu un tā dēvētājām "drošības garantijām", ko no Rietumiem pieprasījusi Maskava, nesaskata "vērā ņemamu iemeslu optimismam".
Sarunās, kas pirmdien notika Ženēvā, nekāds tūlītējs progress nav panākts, taču Maskava turpina uzstāt uz decembrī pieprasītajām "drošības garantijām".
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām aptuveni 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, un Kremlis izvirzījis Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Vašingtona šīs prasības jau iepriekš kategoriski noraidījusi kā neapspriežamas.
Taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs izteicies, ka sarunas bijušas "atklātas, visaptverošas un tiešas" un ka tas "pelna pozitīvu vērtējumu", taču svarīgs esot rezultāts.
"Teiksim, ka līdz šim mēs nesaskatām vērā ņemamu iemeslu optimismam," virtuālajā preses konferencē žurnālistiem atzinis Peskovs.
"Mums priekšā joprojām ir vairākas [sarunu] kārtas, kas ļaus mums izstrādāt skaidru izpratni, skaidru ainu mūsu attiecībās ar amerikāņiem. Līdz turpmākajam diemžēl ir neiespējami izdarīt galīgos secinājumus," piebildis Putina preses sekretārs.
Ženēvas sarunām sekos NATO un Krievijas Padomes tikšanās trešdien Briselē, kā arī sarunas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ietvaros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
