Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien aicinājis noorganizēt jaunu samitu ar Franciju, Vāciju un Krieviju, lai atrisinātu konfliktu Austrumukrainā.
"Ir pienācis laiks pēc būtības vienoties par konflikta izbeigšanu, un mēs esam gatavi pieņemt nepieciešamos lēmumus jaunā četru valstu līderu samitā," pirmdien pēc tikšanās ar Eiropas diplomātiem paziņoja Zelenskis.
Viņš nepaskaidroja, par kādiem tieši lēmumiem ir runa, bet sacīja, ka sarunās pirmdien apspriesti arī soļi situācijas deeskalācijai pie Ukrainas robežas, kur Maskava sakoncentrējusi aptuveni 100 000 karavīru.
Zelenskis tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pirmo reizi miera sarunās Parīzē 2019. gadā. Sarunas organizēja Francijas prezidents Emanuels Makrons kopā ar toreizējo Vācijas kancleri Angelu Merkeli.
Sarunās neizdevās izbeigt konfliktu starp Kijevas spēkiem un Maskavas atbalstītajām kaujinieku bandām, kas izcēlās 2014. gadā. Karš Ukrainas austrumos sākās neilgi pēc tam, kad Krievija sagrāba Ukrainai piederošo Krimu, un kopš tā laika ir prasījis vairāk nekā 13 000 cilvēku dzīvību.
Kremlis pārmet Kijevai, ka tā neievēro ar Rietumu starpniecību noslēgto tā dēvēto Minskas vienošanos.
2015. gadā ar Francijas un Vācijas starpniecību noslēgtā vienošanās uzliek Ukrainai par pienākumu nodrošināt Krievijas apbruņoto kaujinieku bandu kontrolē esošajām teritorijām plašu autonomiju, kā arī garantēt visiem kaujiniekiem, kas bijuši iesaistīti karadarbībā pret Ukrainas armiju, amnestiju.
Vienošanās paredz, ka Ukraina kontroli pār robežu ar Krieviju atgūs vienīgi pēc vietējo vēlēšanu organizēšanas kaujinieku bandu kontrolētajās teritorijās.
Šie noteikumi, kas Kijevai tika uzspiesti tiešu militāru draudu apstākļos no Krievijas puses, Ukrainai patiesībā ir nepieņemami, un tāpēc to izpildei nepieciešamo likumu apstiprināšana parlamentā faktiski ir neiespējama.
Ukraina ir vairākkārt aicinājusi atsākt četru pušu samitus un ierosinājusi sarīkot tikšanos starp Zelenski un Putinu, bet Maskava šos ierosinājumus ir noraidījusi.
Krievija šobrīd ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām aptuveni 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, un Kremlis izvirzījis Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
Pirmdien Ženēvā notika Krievijas un ASV sarunas, kuru mērķis bija deeskalēt situāciju ap Ukrainu, taču liels progress tajās nav panākts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
