Sarunām ar Krieviju ir jāturpinās, neskatoties uz progresa trūkumu, ceturtdien paziņojusi Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.
"Lai gan pašreiz lielas kustības nav, ir svarīgi, ka mēs beidzot atgriežamies pie dialoga galda," neformālā Eiropas Savienības (ES) aizsardzības un ārlietu ministru sanāksmē Brestā izteicās Bērboka.
Ministri apsprieda priekšlikumus turpmākai sadarbībai kopējā militārā politikā.
Krievija piespiedusi Rietumus sēsties pie sarunu galda, sakoncentrējot pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
Šonedēļ sarunas notiek Ženēvā, Briselē un Vīnē, taču pagaidām nekāds progress nav panākts.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka Maskava nav gatava uzreiz turpināt sarunas ar NATO, bet ir atvērta dialogam.
Bērboka norādīja, ka sarunās spēcīga loma pienākas arī ES, ja tā saglabās vienotību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
