Krievija rīkosies savas drošības interesēs gadījumā, ja ASV un NATO noraidīs Maskavas pieprasītās "drošības garantijas", preses konferencē piektdien paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
"Ja mūsu priekšlikumi tiks noraidīti, kad tas notiks... Ja tas notiks, būšu mazāk pesimistisks, mēs, protams, izvērtēsim situāciju, ziņosim prezidentam," izteicās ministrs.
"Viņš runāja lielās preses konferences gaitā, ka tad mēs pieņemsim lēmumu, ņemot vērā visus faktorus, visupirms mūsu drošības interešu pienācīgas nodrošināšanas interesēs," skaidroja Lavrovs.
"Zīlēt par to, kā to tagad mēģina darīt mūsu kolēģi Rietumos, es neņemšos. Uzskatu, ka tas ir kontrproduktīvi. Mums ir svarīgi saņemt konkrētu atbildi vai kontrpriekšlikumus, ja vēlaties," norādīja ministrs.
Ja pēc ASV un NATO atbildes saņemšanas "būs skaidrs, ka ir jēga atsākt sarunas", jautājums par alianses nepaplašināšanu austrumu virzienā sarunās būs galvenais, viņš piebilda.
Krievija piespiedusi Rietumus sēsties pie sarunu galda, sakoncentrējot pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
