Krievija vēlas saņemt atbildi no ASV par Maskavas idejām attiecībā uz tā dēvētajām drošības garantijām, pirms tiek turpinātas sarunas par Ukrainu, otrdien sacīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
"Mēs tagad gaidām atbildi uz šiem priekšlikumiem, kā tas mums tika solīts, lai turpinātu sarunas," ar Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku kopīgā preses konferencē sacīja Lavrovs.
"Cerēsim, ka šīs sarunas turpināsies," viņš piebilda.
Rietumi pēdējo mēnešu laikā pauduši bažas par Krievijas karaspēka koncentrāciju pie Ukrainas, un Bērboka Maskavā šīs bažas atkārtoja.
"Pēdējo nedēļu laikā Ukrainas tuvumā ir izvietoti vairāk nekā 100 000 Krievijas karavīru, tehnika un tanki. Ir grūti tajā nesaskatīt draudus," viņa sacīja.
Lavrovs savukārt norādīja, ka Maskava "nevar pieņemt prasības attiecībā uz militārām operācijām savā teritorijā", apgalvojot, ka Krievija "nevienu neapdraud".
Krievija piespiedusi Rietumus sēsties pie sarunu galda, sakoncentrējot pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
