NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien sacīja, ka uzaicinājis Krieviju un NATO sabiedrotos uz jaunām sarunām, lai novērstu draudus, ka Krievija var uzbrukt Ukrainai.
Ierosinātā NATO-Krievijas Padomes diskusiju virkne varētu notikt "tuvākajā nākotnē", pēc sarunām ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu sacīja alianses vadītājs.
Mērķis ir "izskatīt mūsu bažas, bet arī runāt par Krievijas bažām, un mēģināt rast ceļu uz priekšu, lai novērstu jebkādu militāru uzbrukumu Ukrainai", preses konferencē Berlīnē sacīja Stoltenbergs.
ASV un Eiropas sabiedrotajiem trešdien Briselē bija sarunas ar Krieviju NATO-Krievijas Padomē, kas nebija sasaukta kopš 2019.gada.
Uzsverot atšķirības, kas pastāv abu pušu starpā, Stoltenbergs trešdien norādīja, ka NATO sabiedrotie ir gatavi tālākām diskusijām, bet Krievijas puse nav varējusi piekrist priekšlikumam tikties atkal.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien sacīja, ka ir jāsagaida Rietumu atbilde uz Krievijas idejām par tā dēvētajām drošības garantijām, pirms tiek turpinātas sarunas par Ukrainu.
Stoltenbergs uzsvēra, ka alianse ir gatava uzklausīt Krievijas viedokli, bet negrasās ielaisties kompromisos par tādiem principiem kā NATO spējas aizstāvēt sabiedrotos.
"Mēs Krievijai paudām ļoti skaidru vēstījumu - ja viņi atkal izdomās izmantot spēku pret Ukrainu, maksa Krievijai būs augsta - ekonomiskās, finanšu un politiskās sankcijas. NATO sabiedrotie arī nodrošina atbalstu Ukrainai," sacīja Šolcs.
Spriedzei saglabājoties augstai, "dialogs ir pat vēl svarīgāks", norādīja NATO vadītājs, uzsverot, ka viņa puse "pieliks visus pūliņus, lai rastu politisku ceļu uz priekšu".
Krievija piespiedusi Rietumus sēsties pie sarunu galda, sakoncentrējot pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
