Jebkāda Krievijas spēku ieiešana Ukrainā izraisīs atbildes reakciju, apgalvo Blinkens  (19)

"Mēs visu laiku esam ļoti skaidri teikuši, ka jebkāda Krievijas militāro spēku pāriešana pār Ukrainas robežu un jaunu agresijas aktu pastrādāšana pret Ukrainu tiks uztverta ar ātru, smagu atbildi no ASV un mūsu sabiedrotajiem un partneriem," pēc sarunām Berlīnē ar Lielbritāniju, Franciju un Vāciju pavēstīja Blinkens.

Viņš arī norādīja, ka rietumvalstis ir vienotas pret Krieviju, piebilstot, ka Maskavai nav tāda "spēka".

Rietumu varas "rīkojas kopā vienā balsī, kad runa ir par Krieviju. Šī vienotība dod mums spēku - spēku, es piebildīšu, kāds Krievijai nav un nevar būt," paziņoja Blinkens.

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, runājot kopīgā preses konferencē ar Blinkenu, brīdināja, ka tālākai Krievijas agresijai būs smagas sekas.

"Mēs aicinām Krieviju spert soļus deeskalācijas virzienā. Jebkādai tālākai agresīvai nostājai, jebkādai tālākai agresijai būs smagas sekas," sacīja Bērboka. "Uz likmes ir ne mazāk kā Eiropas miera kārtības saglabāšana."

ASV prezidents Džo Baidens, atzīstot, ka Krievija, domājams, iebruks Ukrainā, trešdien brīdināja, ka liela mēroga invāzijas gadījumā Maskavai nāksies maksāt augstu cenu, taču vienlaikus ļāva noprast, ka "neliela iebrukuma" gadījumā tā varētu būt arī zemāka.

Baidena izteikumi preses konferences laikā jau izsaukuši šaubas par Rietumu reakciju uz iespējamo Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā un likuši Baltajam namam vēlāk taisnoties, mēģinot skaidrot prezidenta teikto.

Neilgi pēc divas stundas ilgās preses konferences Baltais nams bija spiests atkārtoti uzsvērt, ka Krievijai iebrukuma gadījumā Ukrainā jārēķinās ar stingru reakciju.

Blinkens arī norādīja, ka gāzesvads "Nord Stream 2" strīdā ap Ukrainu Rietumiem ir svira pret Krieviju. "Ir vērts atzīmēt, ka gāze vēl neplūst pa "Nord Stream 2", un tas nozīmē, ka šis gāzesvads ir svira Vācijai, Savienotajām Valstīm un mūsu sabiedrotajiem, nevis Krievijai," sacīja Blinkens.

Tas bez šaubām ir kas tāds, ko Maskava izvērtē, domājot par nākamo soli, viņš piebilda, "it īpaši ņemot vērā spēcīgos paziņojumus, ar kādiem valstis nākušas klajā par nopietnajām sekām Krievijai, ja tā nolems izvērst tālāku agresiju pret Ukrainu". "Tātad mēs esam izšķirošā brīdī," viņš piebilda.

Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

Tomēr Maskava uzstāj, ka Kremļa prasības ir nedalāma pakete un pieņemamas negrozītas.

Eksperti uzskata, ka tādējādi Kremlis sevi nostādījis situācijā, kurā jebkura atkāpšanās no Rietumiem izteiktā ultimāta tiks uztverta kā pazemojoša Putina sakāve.