Ukrainā divu janvāra nedēļu laikā saņemts rekorddaudz ziņojumu par ēkās it kā izvietotiem spridzekļiem, tie visi izrādījušies nepatiesi, turklāt vairums ziņojumu saņemti no prokrievisko kaujinieku kontrolētās Donbasa daļas vai Krievijas, piektdien pavēstīja Ukrainas Iekšlietu ministrija.
Gada pirmajās divās nedēļās Ukrainas drošības struktūras saņēmušas 339 ziņojumus par ēkās ievietotiem spridzekļiem. Tā ir aptuveni puse no analoģisku ziņojuma skaita, kas saņemta visa 2021.gada laikā.
306 ziņojumi saņemti pa e-pastu, 27 - pa telefonu, seši - personīgi vai pa pastu.
Drošības struktūras reģistrējušas visus ziņojumus par it kā notikušo ēku mīnēšanu. Pārbaudīti 3183 objekti, bet neviens ziņojums nav apstiprinājies.
"Šodien mēs pārliecinoši varam konstatēt - pseidomīnēšanu virkne nav nekas cits kā hibrīdagresijas elements un plānota informācijas operācija. Šī informatīvā terorisma mērķis ir turēt ukraiņus saspringumā un iedvest šaubas par savu drošību un izdarīt to nevis ar teroraktu, bet gan ar varbūtību, ka kaut kas tāds var notikt," teikts ministrijas paziņojumā, uzsverot, ka galvenais ir saglabāt mieru.
"Turklāt mēs zinām, ka pseidoziņojumi par mīnēšanu tiek saņemti no šobrīd nekontrolētajām Ukrainas teritorijām un Krievijas Federācijas."
Ukrainas Drošības dienestā (SBU) norādīja, ka aiz viltus mīnēšanu viļņa Ukrainā stāv Krievija.
Ziņojumu izplatīšanā tiek iesaistīti Ukrainas pilsoņi, kas darbojas huligānisku motīvu vadīti vai arī izklaides nolūkā, "līdz galam neapzinoties savas darbības sekas".
"Konstatēts, ka vairums ziņojumu atsūtījuši interneta lietotāji, kas atrodas postpadomju kaimiņvalstīs vai šobrīd okupētajās [Ukrainas] Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritorijās," norādīja SBU.
Kā vēsta tīmekļa izdevums "Strana.ua", piektdien drošības struktūras saņēmušas ziņojumu, ka mīnētas visas Kijevas un Ļvovas skolas.
Iepriekš janvārī tika evakuēti audzēkņi no Čerkasu, Rivnes, Berdjanskas, Mikolajivas un Krivijrihas skolām.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
