Kazahstāna sestdien paziņojusi, ka pēc šomēnes notikušajiem protestiem un nekārtībām 464 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā.
Kā pastāstījis valsts prokuratūras pārstāvis Eldoss Kilimžanovs, kopumā apcietinājumā atrodas 970 cilvēki, kuri cita starpā apsūdzēti arī zagšanā, huligānismā un neatļautā ieroču nēsāšanā. Pēc viņa teiktā, 73 no apcietinātajiem guvuši ievainojumus un 29 no viņiem ievietoti slimnīcās ar šautām brūcēm.
Kā ziņots, 2. janvārī Kazahstānas dienvidrietumos sākās protesti pret sašķidrinātās gāzes cenu straujo kāpumu, bet turpmākajās dienās protesti pārņēma visu valsti, ieskaitot Kazahstānas lielāko pilsētu Almati, un līdztekus ekonomiskajām prasībām sāka parādīties arī politiskās prasības. Protestētāji cita starpā pieprasīja eksprezidenta Nursultana Nazarbajeva un viņa klana pilnīgu aiziešanu no valsts vadības.
5. janvāra vakarā, kad valdības spēki faktiski bija zaudējuši kontroli pār Almati, prezidents Kasims Žomarts Tokajevs izsludināja ārkārtējo stāvokli un pieprasīja Krievijas vadītās Kolektīvās drošības līguma organizācijas (ODKB) kontingenta izvietošanu valstī. Kazahstānā ieradās vairāk nekā 2000 ODKB karavīri un 250 tehnikas vienības.
Jau piecas dienas vēlāk Tokajevs paziņoja, ka Kazahstānā atjaunota konstitucionālā kārtība, dramatiskos notikumus valstī dēvējot par "apvērsuma mēģinājumu", bet ODKB karavīru izvešana tika pabeigta tikai šīs nedēļas vidū.
Eiropas Parlaments šonedēļ pieņēma rezolūciju, kurā asi nosodīja vardarbību, kas sekojusi mierīgajiem protestiem, mudināja Kazahstānas varasiestādes ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības un nekavējoties atbrīvot patvaļīgi aizturētos demonstrantus un aktīvistus.
Kazahstānas Ārlietu ministrija piektdien paziņoja, ka šī rezolūcija ir "ne tikai tendencioza, bet arī balstīta uz aizspriedumiem un pieņēmumiem".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
