Vācijas Jūras spēku komandieris viceadmirālis Kajs Ahims Šēnbahs sestdien atkāpies saistībā ar saviem izteikumiem par Krimu, kuru dēļ Vācijas vēstniece Kijevā Anka Feldhūzena izsaukta uz Ukrainas Ārlietu ministriju.
Šēnbahs šonedēļ piedalījās Indijas Aizsardzības pētījumu institūta rīkotā konferencē, kur izteicās, ka Ukraina Krimu zaudējusi uz visiem laikiem, noraidīja Ukrainas piemērotību dalībai NATO un nosauca par muļķībām pieļāvumu, ka Krievija grib atņemt Ukrainai teritoriju.
Ukrainas Ārlietu ministrija šos izteikumus nosaukusi par kategoriski nepieņemamiem un vienlaikus paudusi arī dziļu vilšanos par Vācijas valdības negatīvo nostāju pret aizsardzības bruņojuma piegādi Ukrainai.
Šēnbahs piektdien minētajā konferencē lika saprast, ka Berlīne neatbalsta Kremļa politiku, bet vienlaikus skaidroja, ka Krievija Vācijai ir vajadzīga kā pretsvars Ķīnai, kurā viņš saskata lielākus draudus.
"Krievija ir veca valsts, svarīga valsts, (..) mums ir vajadzīga Krievija. Tā ir liela valsts, bet mēs to neuzskatām par demokrātisku. (..) Protams, mēs nevaram piekrist tam, ko Krievija dara Čečenijā un citos punktos, kur situācijai jātiek atrisinātai. Jā, tas atiecas arī uz to, kas noticis Ukrainā. Krimas pusala ir zaudēta, tā nekad neatgriezīsies, tas ir fakts," viņš izteicās.
Viceadmirālis arī pauda viedokli, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķis ir nevis iegūt "mazu strēmelīti Ukrainas zemes", bet sašķelt Eiropu un atgūt cieņu.
"Tas, ko viņš patiesībā vēlas, ir cieņa. Parādīt cieņu - tas maksā tik maz, patiesībā nemaksā neko. Ja man jautā - ir taču viegli parādīt viņam cieņu, ko viņš pieprasa un, domājams, arī pelnījis," piebilda Šēnbahs.
Vācijas Aizsardzības ministrija norobežojās no viceadmirāļa izteikumiem, paziņojot, ka "to saturs un vārdu izvēle nekādā ziņā neatbilst ministrijas nostājai".
Pats Šēnbahs sestdien tviterī norādīja, ka viņa komentāri neatspoguļo valdības viedokli un bijuši nepārdomāti.
Vēlāk viņš paziņoja, ka iesniedzis atlūgumu, "lai novērstu turpmāku kaitējumu Vācijas Jūras spēkiem un pirmām kārtām Vācijas Federatīvajai Republikai".
Kā uzsvērusi Ukrainas Ārlietu ministrija, "šobrīd vairāk nekā jebkad vajadzīga Ukrainas un partneru stingrība un solidaritāte, lai savaldītu Krievijas postošos nolūkus".
Tā norādījusi, ka Kijeva cer uz proaktīvāku Vācijas nostāju un atbalstu Ukrainai, "īpaši jautājumos, kas skar tās aizsardzības spējas (..) un citus efektīvus savaldīšanas līdzekļus, lai garantētu drošību Eiropā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
