Ja Krievijas agresiju neizdosies savaldīt ar ekonomiskiem līdzekļiem, starptautisko kārtību var nākties aizstāvēt frontē, pirmdien paziņojis Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
Runājot Eiropas Savienības (ES)ārlietu ministru videokonferencē ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, viņš uzsvēris, ka Ukraina ir jāatbalsta, jo tieši tur notiks kauja par Eiropu.
"Mums visiem ir jābūt gataviem aizstāvēt to, kas tika izveidots pēc Otrā pasaules kara, un nevajadzētu cerēt, ka šī aizsardzība mums neko nemaksās. Ja mēs nespēsim savaldīt Krievijas agresiju ar ekonomiskiem līdzekļiem, starptautiskā kārtība būs jāaizstāv frontē - par aizstāvju dzīvības cenu," sacījis ministrs.
"Diplomātija ar Krieviju ir grūts ceļš. Cerams, ka tas nesīs augļus. Taču tam ir nepieciešama arī nelokāma transatlantiskās kopienas vienotība," viņš piebildis.
Pēc Landsberģa teiktā, pašlaik uz spēles likta uz universāliem principiem balstīta pasaules kārtība, un Krievija apzināti cenšas šos principus sagraut.
Viņš brīdinājis, ka Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko centieni pie Ukrainas robežas savilkt visus savus militāros spēkus un Krievijas karaspēka koncentrēšana pie Polijas robežas un netālu no Lietuvas "krasi maina drošības situāciju".
Krievijai savelkot lielus spēkus un militāro tehniku pie Ukrainas robežām, Rietumos pieaug satraukums par nopietna militārā konflikta iespējamību Eiropā, savukārt Krievijas karavīru ievešana Baltkrievijā saistībā ar jaunām kopīgām abu valstu militārajām mācībām radījusi bažas par iespējamu pastāvīgu Krievijas spēku un, iespējams, arī kodolieroču dislocēšanu šai valstī.
NATO pirmdien paziņoja, ka alianses dalībvalstis sūta kuģus un iznīcinātājus uz Austrumeiropu, lai šai situācijā pastiprinātu tās aizsardzību.
Kā ziņu aģentūrai "Reuters" atklāja kāds NATO diplomāts, ASV arī apsver karavīru pārvietošanu no Rietumeiropas uz Austrumeiropu. Pēc viņa teiktā, karavīru pārvietošana būtu pakāpeniska un NATO plaisu aizpildīšana austrumu flangā varētu notikt tuvāko nedēļu laikā.