ASV prezidents Džo Baidens norādīja, ka Rietumu lielvaru starpā valda "totāla" vienotība pēc krīzes sarunām ar Eiropas līderiem par to, kā atturēt Krieviju no uzbrukuma Ukrainai. Savukārt britu premjera birojs paziņojis, ka Maskavu gaida "bezprecedenta sankcijas", ja tā veiks invāziju Ukrainā, raksta "The Guardian".
"Man bija ļoti, ļoti, ļoti laba sanāksme – pilnīga vienprātība ar visiem Eiropas līderiem," žurnālistiem sacīja Baidens īsi pēc pirmdienas nepilnu pusotru stundu ilgās videokonferences ar sabiedroto līderiem no Eiropas un NATO. ASV pirmdien noteica trauksmes gatavību 8500 karavīriem saistībā ar augošo saspīlējumu Ukrainā – par to plašāk iespējams lasīt šeit.
Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona birojs arī paziņoja, ka "līderi bija vienisprātis par starptautiskās vienotības nozīmi, saskaroties ar pieaugošo Krievijas naidīgumu". Londonas paziņojumā uzsvērts, ka diplomātiskās diskusijas ar Krieviju joprojām ir galvenā prioritāte, taču norādīts, ka Maskavu sagaida "ātras sodošas atbildes", ja notiks "turpmāks Krievijas iebrukums Ukrainā". "Līderi vienojās, ka gadījumā, ja notiks turpmāks Krievijas iebrukums Ukrainā, sabiedrotajiem ir jāievieš ātras atbildes reakcijas, tostarp bezprecedenta sankciju pakete," teikts premjera Džonsona biroja izplatītajā paziņojumā.
Baidens sacīja, ka līderi apsprieda gatavošanos "ieviest nopietnas ekonomiskās izmaksas" Maskavai, vienlaikus cenšoties "pastiprināt drošību austrumu flangā". NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs brīdināja par "nopietnām izmaksām", ja Maskava izvērsīs "turpmāku agresiju" pret Ukrainu.
Sanāksmē piedalījās arī Francijas, Itālijas, Vācijas, Polijas un Eiropas Savienības līderi.
Francijas valdība paziņojusi, ka trešdien Parīzē tiksies Krievijas un Ukrainas amatpersonas, kā arī Francijas un Vācijas pārstāvji.
Spriedze aizvadīto mēnešu laikā pieaugusi Krievijas bruņoto spēku koncentrēšanas pie Ukrainas robežām dēļ. Maskava pie Ukrainas robežām sakoncentrējusi aptuveni 100 000 karavīru. Krievija noliegusi, ka gatavojas veikt invāziju Ukrainā, savukārt ASV un citas Rietumu valstis vairākkārt brīdinājušas Maskavu par nopietnām sekām, ja tā agresīvi vērsīsies pret Ukrainu.
Kopš 2014. gada Maskava ir anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kā arī sākusi, izvērsusi un stutējusi bruņoto konfliktu Ukrainas austrumos, kas prasījis vismaz 13 000 cilvēku dzīvību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
