"26. janvārī Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško pieņēma ASV vēstnieku Maskavā Džonu Salivanu pēc viņa lūguma," teikts ministrijas tīmekļa vietnē publicētajā paziņojumā. "Tikšanās gaitā amerikāņu diplomātiskās misijas vadītājs nodeva ASV administrācijas rakstisku atbildi uz iepriekš Krievijas puses piedāvāto divpusējā līguma par drošības garantijām projektu," pavēstīja ministrijā. Informāciju par atbildes saturu ministrija nesniedza.
Kā pēc atbildes iesniegšanas pavēstīja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Vašingtona piedāvā Krievijai "nopietnu diplomātisko ceļu", kuru tā var izvēlēties, lai atrisinātu konfrontāciju par Ukrainu.
Viņš arī paziņoja, ka Vašingtona norādījusi Maskavai, ka Ukraina pati var izvēlēties savus sabiedrotos. Tāpat Blinkens pavēstīja, ka viņam tuvākajās dienās būs sarunas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Arī NATO trešdien paziņoja, ka iesniegusi Krievijai rakstiskus priekšlikumus saistībā ar tās pieprasītajām "drošības garantijām". "NATO iesniedza savus priekšlikumus Krievijai šajā pēcpusdienā paralēli ar ASV," pavēstīja alianses amatpersona.
Kā pavēstīja diplomāti, dokuments nodots Krievijas vēstniekam Beļģijā, kur atrodas NATO galvenā mītne. Kā paziņoja avoti aliansē, rakstiskā atbilde pašlaik netiks publiskota, un diplomāti norāda, ka tā nesatur nekādas lielas piekāpšanās Maskavai. Pēc avotu teiktā, alianses dokumentā skaidri norādīts, ka Krievijas prasības NATO ir nepieņemamas, taču tajā ir vairāki piedāvājumi, piemēram, attiecībā uz ieroču kontroli, lai turpinātos dialogs ar Maskavu.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka NATO ir sniegusi priekšlikumus diplomātiskam risinājumam, taču joprojām ir "sagatavojusies vissliktākajam".
"Mēs atkal vēršamies pie Krievijas, lai mēģinātu iet diplomātijas ceļu un rastu politisku risinājumu," pavēstīja Stoltenbergs. "Taču, protams, lai arī mēs ceram un strādājam labam risinājumam, deeskalācijai, mēs arī esam sagatavojušies vissliktākajam."
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
