Kremlis paziņojis, ka Vašingtona rakstiskajā atbildē uz Maskavas priekšlikumiem nav ņēmusi vērā galvenās Krievijas izvirzītās prasības, raksta "Al Jazeera".
"Nevar teikt, ka mūsu uzskati tika ņemti vērā vai ka tika parādīta gatavība ņemt vērā mūsu bažas," komentējot ASV iesniegto atbildi, sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Kremļa pārstāvis tomēr norādīja, ka dialoga turpināšana ir gan Maskavas, gan Vašingtonas interesēs, taču brīdināja, ka Vašingtonas un NATO izteikumi par to, ka Krievijas galvenās prasības ir nepieņemamas, neatstāj daudz vietas optimismam. Pašreizējo spriedzi Krievijas-Rietumu attiecībās viņš salīdzināja ar Aukstā kara laikiem.
Jau ziņots, ka ASV un NATO iesniegušas Krievijai atbildes par Maskavas izvirzītajām "drošības garantijām", kas ietver NATO nepaplašināšanos uz austrumiem un spēku atvilkšanu no alianses jaunākajām dalībvalstīm, pretējā gadījumā solot īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens sacīja, ka ASV atbilde piedāvā "principiālu un pragmatisku Kremļa bažu novērtējumu" un nosaka diplomātisku ceļu, lai tās risinātu. Šīs atbildes tagad ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcībā un to analīze prasīšot laiku, sacīja Kremļa pārstāvis Peskovs.
Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacījis, ka ASV un NATO atbildes sniedz cerību uz nopietnu dialogu, taču tikai par sekundāriem jautājumiem, nevis par Maskavai aktuālajiem principiālajiem jautājumiem.
Spriedze aizvadīto mēnešu laikā pieaugusi Krievijas bruņoto spēku koncentrēšanas pie Ukrainas robežām dēļ. Maskava pie Ukrainas robežām sakoncentrējusi aptuveni 100 000 karavīru. Krievija noliegusi, ka gatavojas veikt invāziju Ukrainā, savukārt ASV un citas Rietumu valstis vairākkārt brīdinājušas Maskavu par nopietnām sekām, ja tā agresīvi vērsīsies pret Ukrainu.
Kopš 2014. gada Maskava ir anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kā arī sākusi, izvērsusi un stutējusi bruņoto konfliktu Ukrainas austrumos, kas prasījis vismaz 13 000 cilvēku dzīvību.