Vācijas lēmumu Ukrainai sūtīt 5000 ķiveres Kļičko dēvē par joku  (17)

"Kādu atbalstu Vācija varētu atsūtīt nākamo - spilvenus? Vācijas valdības uzvedība mani padara mēmu. Aizsardzības ministrija acīmredzami nav sapratusi, ka mums pretī stājas perfekti ekipēti Krievijas spēki, kas var sākt jaunu invāziju jebkurā laikā," sašutumu Kļičko paudis medijam "Bild".

Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehta norādījusi, ka ar apstiprināto sūtījumu atbildējusi oficiālajam pieprasījumam no Ukrainas. Pēc tam, kad Vācija attiecās Ukrainai piegādāt ieročus un bruņojumu, kā arī bloķēja tās iepriekš Igaunijai piegādāto ieroču tālāku nodošanu Ukrainai, tā saņēmusi skarbu kritiku. Ukraina pēcāk vērsās ar lūgumu nodrošināt to ar neletālu aprīkojumu. "Es saņēmu vēstuli no Ukrainas vēstniecības, lūdzot atbalstīt ar militāro ekipējumu, tieši ķiverēm, ja vēlamies būt precīzi," skaidrojusi Lambrehta. Viņa uzsvērusi, ka šis žests esot skaidrs signāls no Vācijas Ukrainai: "Mēs esam jūsu pusē."

Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrijs Melņuks atzīmējis, ka vāciešu simboliskais mājiens ir labs, taču nepietiekams, ņemot vērā, ka kopumā nepieciešams ekipējums vairākiem simtiem tūkstošu karavīru.

Lambrehta gan skaidrojusi, ka tieši šādā formātā Vācija gatavojas konfliktu risināt. "Mēs strādājam, lai panāktu miermīlīgu risinājumu šim Eiropas vidienē notiekošajam konfliktam," viņa paudusi.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainas austrumos 2014. gadā konfliktā gājuši bojā jau vairāk nekā 15 000 cilvēku. Maskava turpina noliegt tās regulārās armijas vienību iesaisti karā ar Ukrainu un ieroču ievešanu kaimiņvalstī, apgalvojot, ka Ukrainā notiekošais ir pilsoņkarš.

Reaģējot uz vairāk nekā 127 000 Krievijas karavīru savilkšanu, kā arī līdz šim brīdim nepārtrauktām aizvien jauna bruņojuma piegādēm Ukrainas pierobežā, ASV, Lielbritānija, kā arī citas valstis uz Ukrainu nosūtījušas letālu un neletālu bruņojumu un aprīkojumu, kā arī militāros ekspertus.