ASV ir saņēmusi rakstisku atbildi no Krievijas par jautājumiem drošības nozarē, pavēstījis ASV Valsts departamenta pārstāvis. Taču Savienoto Valstu prezidenta Džo Baidena administrācija neatklāj Maskavas atbildes saturu, raksta "CBS News".
Maskavas atbilde saņemta pēc tam, kad pagājušajā nedēļā ASV sniedza atbildes par Krievijas ierosinātajām "drošības garantijām".
"Būtu neproduktīvi risināt sarunas publiski, tāpēc mēs atstāsim to Krievijas ziņā, ja tā vēlas apspriest savu atbildi," sacīja Valsts departamenta pārstāvis. "Mēs joprojām esam pilnībā apņēmušies veicināt dialogu, lai risinātu šos jautājumus, un turpināsim ciešas konsultācijas ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem, tostarp Ukrainu," viņš piebilda.
Savukārt Maskava noliegusi, ka nosūtījusi atbildes Savienotajām Valstīm. Kā aģentūrai “RIA Novosti” sacīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško, Maskava vēl nav nosūtījusi atbildi ASV par drošības garantiju tēmu. Krievija joprojām gatavo "konsolidētu" atbildi ASV un NATO, sarunā ar aģentūru piebilda kāds augsta ranga diplomātiskais avots.
Pagājušajā nedēļā Kremlis paziņoja, ka Vašingtona rakstiskajā atbildē uz Maskavas priekšlikumiem nav ņēmusi vērā galvenās Krievijas izvirzītās prasības. ASV un NATO iesniegušas Krievijai atbildes par Maskavas izvirzītajām "drošības garantijām", kas ietver NATO nepaplašināšanos uz austrumiem un spēku atvilkšanu no alianses jaunākajām dalībvalstīm, pretējā gadījumā solot īstenot "militāri tehniskus pasākumus". ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens sacījis, ka ASV atbilde piedāvā "principiālu un pragmatisku Kremļa bažu novērtējumu" un nosaka diplomātisku ceļu, lai tās risinātu.
Šonedēļ paredzēta Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena telefonsaruna.
Spriedze aizvadīto mēnešu laikā pieaugusi Krievijas bruņoto spēku koncentrēšanas pie Ukrainas robežām dēļ. Maskava pie Ukrainas robežām sakoncentrējusi aptuveni 100 000 karavīru. Krievija noliegusi, ka gatavojas veikt invāziju Ukrainā, savukārt ASV un citas Rietumu valstis vairākkārt brīdinājušas Maskavu par nopietnām sekām, ja tā agresīvi vērsīsies pret Ukrainu.
Kopš 2014. gada Maskava ir anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kā arī sākusi, izvērsusi un stutējusi bruņoto konfliktu Ukrainas austrumos, kas prasījis vismaz 13 000 cilvēku dzīvību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
