Ķīnas līdzšinējā neilgtspējīgā nekustamo īpašumu nozares straujā izaugsme un tās sabrukums pērn Ķīnu ved uz ekonomisko krīzi, miljardiera un investora Džordža Sorosa pirmdien Stenfordas Universitātē teikto citē CNN.
Soross atzīmējis, ka Ķīnas prezidents Sji Dziņpins pēc nekustamo īpašuma kraha varētu nespēt atjaunot uzticību nozarei, kas viņa valstī pieredz attīstītāju bankrotus un aizvien krītošas zemes un īpašumu cenas.
Viņš atzīmējis, ka Austrumu lielvalstī straujo nekustamo īpašumu izaugsmi ietekmēja neilgtspējīgas darbības modeļi, kas bija izdevīgi reģionālajām valdībām un mudināja cilvēkiem nekustamajos īpašumos ieguldīt lielāko daļu ietaupījumu, tomēr valdības politika, kas veicināja nozares attīstību, vienlaikus arī neļāva nekustamo īpašumu milzim "Evergrande" segt savus parādus.
Attīstīšanas milža saistības ir vairāk nekā 300 miljardus ASV dolāru lielas, no kurām daļu aptuveni ap 19 miljardu ASV dolāru vērtībā veido starptautisko aktīvu pārvaldītāju turētie vērtspapīri. Kompānijas pārstrukturizēšanai piesaistītas Ķīnas valdības amatpersonas, bet amerikāņu miljardieris atzīmē, ka arī tas nav devis lielu skaidrību par sekojošo. Viņš uzskata, ka krīzes risināšana ir pārlieku atlikta un cilvēku uzticība ir zaudēta.
Stenfordā lasītajā lekcijā Soross uzsvēris, ka Sji tagad saskaras ar nekustamā īpašuma burbuļa sprāgšanas radītajiem riskiem, jo investori – parastie cilvēki, kas nekustamajos īpašumos ieguldīja lielāko daļu savu iekrājumu – tagad vērsīsies pret viņu. "Sji Dziņpinam ir daudz instrumentu uzticības atjaunošanai, taču jautājums ir, vai viņš tos pareizi izmantos," minējis Soross.
Tādējādi miljardieris pirms Pekinas olimpiskajām spēlēm atkārtoti uzsvēris jau iepriekš citu analītiķu paustās bažas, ka "Evergrande" krahs valstī, kurā nekustamo īpašumu nozare veido 30% no iekšzemes kopprodukta, rada daudz plašākus riskus. Lai gan pērn kopumā Ķīnas ekonomika pieauga par 8,1%, samazinājums tieši pēdējos gada mēnešos liecināja par nekustamā īpašumu tirgus problēmu ietekmi uz ekonomiku kopumā.
Soross, kurš pērn vasarā atzīmēja 91. dzimšanas dienu, pēdējos gados izvērsis aizvien skarbāku Ķīnas tā dēvētā komunisma kritiku, nosodot gan Komunistiskās partijas uzbrukumus privātajai uzņēmējdarbības videi, gan aizvien pieaugošo sabiedrības novērošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
