Norvēģijas tiesa otrdien noraidījusi labējā ekstrēmista Andersa Bēringa-Breivīka lūgumu atbrīvot viņu nosacīti un izlaist no cietuma desmit gadus pēc 77 cilvēku noslepkavošanas.
"Pastāv acīmredzams risks, ka [Bērings-Breivīks] atgriezīsies pie uzvedības, kas noveda pie 22. jūlija teroraktiem," paziņoja tiesa.
2011.gada 22. jūlijā Bērings-Breivīks īstenoja divus asiņainus uzbrukumus. Vispirms viņš pie valdības ēkas Oslo uzspridzināja mīnu, nogalinot astoņus cilvēkus, bet pēc tam, pārģērbies policista uniformā, sarīkoja slaktiņu Ūteijas salā notiekošajā Darba partijas jaunatnes organizācijas vasaras nometnē, noslepkavojot 69 cilvēkus.
Tas ir smagākais noziegums, kas Norvēģijā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.
Bērings-Breivīks apgalvoja, ka slepkavības pastrādājis tāpēc, ka vērsies pret valsts aizstāvēto multikulturālismu, un 2012. gada augustā viņam tika piespriests 21 gadu ilgs cietumsods, kas var tikt pagarināts, ja pēc šī termiņa viņš joprojām tiks atzīts par bīstamu.
42 gadus vecais Bērings-Breivīks nekad nav izteicis nožēlu par pastrādātajām slepkavībām.
Bēringa-Breivīka izredzes tikt nosacīti atbrīvotam bija minimālas, taču tiesas prāva deva viņam iespēju izplatīt savu ideoloģisko propagandu un atkal nonākt mediju uzmanības centrā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
