Ņemot vērā saspringto situāciju pie Ukrainas robežām, ASV prezidents Džo Baidens ir apstiprinājis aptuveni 3000 amerikāņu karavīru nosūtīšanu uz Austrumeiropu tuvāko dienu laikā, vēl pirms oficiālā Pentagona paziņojuma pavēstījušas trīs Savienoto Valstu amatpersonas.
Šie karavīri uz Austrumeiropu tiek nosūtīti papildu tām 8500 militārpersonām, kurām Pentagons janvārī deva rīkojumu atrasties gatavībā nosūtīšanai uz Eiropu nepieciešamības gadījumā.
Kāds informēts avots pavēstījis, ka 1700 karavīri no Fortbregas Ziemeļkarolīnā tiks nosūtīti uz Poliju, bet 300 uz Vāciju. Savukārt aptuveni 1000 amerikāņu karavīru, kas jau atrodas Vācijā, tiks pārsviesti uz Rumāniju.
Pentagons pagaidām atteicies komentēt šīs ziņas, taču tuvākajā laikā gaidāma preses konference.
Šobrīd Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
Taču ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
Tomēr, neskatoties uz Maskava atkārtotajiem apgalvojumiem, ka tā neplānojot uzbrukumu kaimiņvalstij, un uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumiem nesēt "paniku", pēdējo dienu laikā pieaugušas bažas, ka karš ir neizbēgams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
