Krievija ir nosodījusi ASV lēmumu nosūtīt uz Eiropu papildu karavīrus kā atbalstu sabiedrotajiem, pastāvot bažām par iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā, vēsta raidsabiedrība BBC.
Pentagons 2. februārī paziņoja par lēmumu tuvākajās dienās nosūtīt uz Austrumeiropu aptuveni 3000 karavīru, kas ir papildinājums tām 8500 militārpersonām, kuras kopš janvāra atrodas gatavībā vajadzības gadījumā doties uz Eiropu.
2000 karavīri no Dienvidkarolīnas tiks nosūtīti uz Poliju un Vāciju, bet 1000, kas jau atrodas Vācijā – pārvesti uz Rumāniju. Krievija pie Ukrainas robežas ir sapulcinājusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško Vašingtonas lēmumu par karavīru pārvietošanu trešdien nodēvēja par "destruktīvu" un "nepamatotu" soli. Šī ASV rīcība "iepriecinās" Ukrainas varasiestādes, kas turpinās "nesodīti" sabotēt Minskas vienošanās, uzskata Gruško.
Kremļa saimnieka Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs ceturtdien aicināja ASV "pārtraukt spriedzes eskalāciju" Eiropā, norādot, ka karavīru nosūtīšana situāciju tikai pasliktina un ka Maskavas satraukums par NATO izplešanos uz austrumiem ir "pilnībā pamatots".
Pentagons uzsver, ka ASV karavīri netiks sūtīti karot uz Ukrainu.
Vēstīts, ka kopš novembra pastāv bažas par iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā. Krievijā pie Ukrainas robežas tiek novērota karaspēka un tehnikas pulcināšana, savesto karavīru skaits tiek lēsts uz 127 tūkstošiem. Savukārt Maskava no ASV un NATO pieprasa īpašas "drošības garantijas", kas ietver NATO nepaplašināšanos uz austrumiem un spēku atvilkšanu no alianses jaunākajām dalībvalstīm, pretējā gadījumā solot īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau septiņus gadus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
