Aktīvists: Tibeta ir aizmirsta. Ķīna rīko spēles, visi piedalās

Ķīnai gatavojoties 2008. gada Pekinas olimpiskajām spēlēm – globālajiem sporta svētkiem, kuros tiek sumināta visu cilvēku vienlīdzība –, Vančens nolēma noskaidrot, ko par spēlēm domā viņa līdzcilvēki. Vairāku mēnešu garumā viņš devās pie ļaudīm mājās, sarunājās ar tiem pilsētu ielās un uz nomaļiem ceļiem. Uzfilmēto materiālu viņš pa kontrabandas kanāliem izsūtīja no Ķīnas.

Dienu vēlāk, kad videokasetes jau bija ceļā, ķīnieši Vančenu aizturēja. Viņi gan nokavēja iespēju apklusināt vairāku desmitu Vančena satikto cilvēku domas par tibetiešu patiesajiem dzīves apstākļiem aiz Ķīnas uzbūvētās modernizētās Tibetas fasādes. Trimdinieku samontēto filmu "Atstājot bailes aiz sevis" ("Leaving Fear Behind") tās veidotājs pats pirmoreiz noskatījās kārtējās pratināšanas laikā. Filma ar subtitriem angļu valodā – raksta beigās.

Nesaistīti ar Vančena aktivitātēm dienu pēc viņa aizturēšanas Tibetā sākās plaši mūku protesti, kas ilga vairāk nekā mēnesi un pārauga asiņainās sadursmēs. Spēles, protams, notika. Cita starpā tieši Pekinā Māris Štrombergs izcīnīja savu pirmo olimpisko zeltu.

Šodien Ķīna atkal uzņem pasaules sportistus, tostarp 57 Latvijas pārstāvjus. Politiskā saspīlējuma dēļ Siņdzjanā un Honkongā, kā arī Ķīnas izteikto tiešo draudu dēļ Taivānai gaisotne ir saspīlēta. Arī Ķīna vairs nevēlas atvērties – Pekinā pirms olimpiādes pat nomainītas gadiem stāvējušās norādes angļu valodā pret uzrakstiem ķīniešu valodā – latīņu burtiem. Fons ir raibs, bet Vančens aicina neaizmirst par Tibetu.

Filmas sākumā jūs sakāt, ka esat neizglītots vīrs. Kā jūs raksturotu vidi, kurā uzaugāt?

Es joprojām nejūtos kā izglītots cilvēks. Tomēr motivācija uzņemt šo filmu un organizēt citas aktivitātes ir cēlusies no apziņas, ka esmu tibetietis un pārstāvu jau trešo paaudzi, kura dzīvo Ķīnas pakļautībā. Tas radījis apstākļus, lai rīkotos.

Kas jums deva izpratni par to, kas ir tibetieši?

Mana ģimene. Mans vecaistēvs no tēva puses bija starp tiem ļaudīm, kuri daudz cieta Kultūras revolūcijas laikā. Viņu nosūtīja uz darba nometni, un, kad atgriezās, viņš drīz vien nomira, salīdzinoši jauns, 54 gadu vecumā. Arī no manas mātes puses vecaistēvs pieredzēja briesmīgus laikus Kultūras revolūcijas gados.