Ukraina mācības
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba svētdien aicināja ukraiņus neticēt dažādām "apokaliptiskām prognozēm" par iespējamo Krievijas invāziju Ukrainā, vēsta aģentūra UNIAN.

Ministrs tviterī atgādina, ka Ukrainai ir spēcīga armija un tā ir gatava jebkuram scenārijam.

"Neticiet apokaliptiskām prognozēm. Dažādās galvaspilsētās izskaitļo dažādus scenārijus, bet Ukraina ir gatava jebkurai notikumu attīstībai. Ukrainai tagad ir spēcīga armija, bezprecedenta starptautiskais atbalsts un ukraiņu ticība savai valstij. Ienaidniekam ir jābaidās, nevis mums," raksta Kuleba.

Pēdējo dienu satraukumu ir vairojusi amerikāņu laikraksta "The Washington Post" publikācija, kurā apgalvots, ka Krievija jau drīz būs pabeigusi gatavošanos iebrukumam Ukrainā un ka Maskava varētu ieņemt Kijevu divās dienās.

Iebrukuma gadījumā no Ukrainas varētu bēgt ap pieciem miljoniem cilvēku.

Savukārt ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans svētdien paziņoja, ka Krievijas iespējamais iebrukums var sākties jebkurā dienā un tam var būt dažādas formas, ziņo raidsabiedrība CNBC.

Viņaprāt, laiks diplomātiskam risinājumam sarūk. "Mēs uzskatām, ka ir ļoti liela iespējamība, ka Vladimirs Putins dos pavēli par uzbrukumu Ukrainai," viņs spriež.

Uzbrukumam varētu būt dažādās formas, piemēram, Donbasa aneksija, kiberuzbrukums vai pilna mēroga iebrukums.

Krievijas iebrukums Ukrainai nozīmētu milzīgus cilvēku zaudējumus. "Taču mēs arī uzskatām, ka laika gaitā Vladimiram Putuinam tas nozīmēs reālus stratēģiskus zaudējumus," uzver Salivans.

Vēstīts, ka kopš novembra pastāv bažas par iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā. Krievijā pie Ukrainas robežas tiek novērota karaspēka un tehnikas pulcināšana, savesto karavīru skaits tiek lēsts uz 127 tūkstošiem. Savukārt Maskava no ASV un NATO pieprasa īpašas "drošības garantijas", kas ietver NATO nepaplašināšanos uz austrumiem un spēku atvilkšanu no alianses jaunākajām dalībvalstīm, pretējā gadījumā solot īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau septiņus gadus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!