Vācija ir gatava paplašināt militāro klātbūtni Lietuvā  (9)

Arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs svētdien, pirms došanās uz ASV, pavēstīja, ka Vācija ir gatava nosūtīt karavīru papildspēkus uz Baltijas valstīm.

"Mēs esam (..) gatavi darīt visu nepieciešamo, lai stiprinātu" Vācijas klātbūtni NATO operācijās Baltijā, intervijā raidorganizācijai ARD sacīja Šolcs.

Vācija Lietuvā vada starptautisku kaujas grupu ar vairāk nekā 1000 karavīriem, kas ir viena no četrām paplašinātās klātbūtnes misijām, ko NATO 2017. gadā nosūtīja uz Baltijas valstīm un Poliju, reaģējot uz to, ka Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Lietuvā pašreiz izvietoti aptuveni 500 Vācijas karavīru.

Lambrehte intervijā paziņoja, ka karavīru papildspēki ir pieejami, un pašreiz notiek sarunas ar Lietuvu par to, kas tieši būtu visnoderīgākais.

Lambrehte arī paziņoja, ka Vācija uz Rumāniju nosūtīs "Eurofighter" iznīcinātājus.

"Visi NATO var uz mums paļauties," uzsvēra ministre.

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks apstiprināja, ka starp Lietuvu un Vāciju notiek sarunas par NATO spēku paplašināšanu Lietuvā.

Lambrehte intervijā "Funke Media Group" aizstāvēja Vācijas lēmumu nepiegādāt ieročus Ukrainai.

Viņa sacīja, ka valdības nostāja jau sen, tostarp iepriekšējo kancleru laikā, bijusi, nepiegādāt ieročus krīzes reģioniem, lai izvairītos no tālākas situācijas saasināšanās.

Līdzīgu viedokli pauda arī Šolcs: "Daudzus gadus Vācijas valdībai ir bijis skaidrs kurss, ka mēs nepiegādājam uz krīzes zonām un ka mēs arī nepiegādājam letālus ieročus Ukrainai."

Pašreizējā krīzē runa ir par "kara novēršanu Eiropā, un to es esmu parādā mūsu valsts pilsoņiem", norādīja Šolcs.

Viņš arī uzsvēra, ka Vācija ir gatava nobremzēt "Nord Stream 2" projektu, ja Krievija iebruktu Ukrainā.

"Mēs esam apsvēruši visus pasākumus, un nekas nav izslēgts," paziņoja Šolcs.