Nu jau vairākus mēnešus viedākie prāti Rietumu valstu galvaspilsētās cenšas izskaitļot, ar ko noslēgsies šobrīd vērojamā Krievijas bruņoto spēku koncentrēšana pie Ukrainas robežām. Daži brīdinājuši par pavisam “melniem” scenārijiem, sakot, ka Maskava drīzumā varētu dot pavēli uzsākt jaunu invāziju kaimiņvalstī. Citi steigušies satrauktos mierināt, apgalvojot, ka šis ir tikai ļoti cinisks veids, kā Krievija un tās līderis Vladimirs Putins cenšas nonākt starptautiskās politikas uzmanības centrā.
Lai rastu atbildes uz šobrīd aktuālajiem jautājumiem gan Krievijas–Ukrainas, gan plašākas Krievijas–Rietumu pretstāves kontekstā, portāls "Delfi" uz sarunu aicināja pieredzējušo Latvijas diplomātu Imantu Lieģi (attēlā zemāk). Savas diplomāta karjeras laikā Lieģis bijis Latvijas vēstnieks vairākās valstīs, tostarp Francijā, un Latviju viņš pārstāvējis arī NATO. Šobrīd viņš ir pētnieks Latvijas Ārpolitikas institūtā.
Sarunā Lieģis uzsver Rietumu vienotās un spēcīgās atbildes nozīmi jaunākajā attiecību saspīlējumā ar Krieviju. Šī vienotība, pēc diplomāta domām, ir pārsteigusi prezidentu Putinu.
Kā tulkojama pašreiz novērojamā Krievijas–Rietumu pretstāve – uvertīra pirms jauna Aukstā kara? Putina oportūnisms?
Pašreiz notiekošo iespējams tulkot dažādi. Pirmais izskaidrojums – Krievija un Putins vēlas sev pievērst lielāku uzmanību uz starptautiskās politikas skatuves un padarīt Krieviju par spēlētāju, ar kuru pārējās pasaules lielvaras rēķinās. Savā ziņā Krievijas prezidents to ir arī panācis.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
