Seši Krievijas karakuģi dodas uz mācībām Melnajā jūrā  (17)

Krievija decembrī paziņoja, ka visas tās flote janvārī un februārī piedalīsies militārajās mācībās vairākās vietās, sākot no Klusā okeāna un beidzot ar Atlantijas okeānu.

Gaidāms, ka seši Krievijas karakuģi otrdien un trešdien šķērsos Turcijas šaurumus un iebrauks Melnajā jūrā, atklājuši avoti Turcijā.

Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām vismaz 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Maskava noliedz, ka plānotu uzbrukt Ukrainai, bet ir izvirzījusi Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

Turcijai kā NATO dalībvalstij juridiski ir tiesības slēgt šaurumus tranzītam gadījumā, ja Krievija vērstos pret Ukrainu ar militāriem līdzekļiem.

"Turcijai ir tiesības slēgt jūras šaurumus visiem ārvalstu karakuģiem kara laikā vai tad, kad to apdraud agresija. Tāpat tā ir pilnvarota atteikt tranzītu tirdzniecības kuģiem, kas pieder valstīm, kuras karo ar Turciju," norādījis ģeopolitiskas analītiķis Joruks Isiks no Stambulas.

Turcija, kurai Melnajā jūrā ir kopīga jūras robeža gan ar Ukrainu, gan Krieviju, ir paziņojusi, ka jebkurš militārs konflikts būtu nepieņemams, un paziņojusi Maskavai, ka jebkāds iebrukums būtu nesaprātīgs.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ir piedāvājis kļūt par vidutāju Maskavas un Kijevas konfliktā. Ankarai ir labas attiecības ar abām valstīm, lai gan Erdogans paziņojis, ka Krievijas iebrukuma gadījumā darīs visu nepieciešamo kā NATO dalībvalsts.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc sarunām pirmdien Maskavā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu paziņoja, ka turpmākās dienas būs izšķirošas. Savukārt Putins izteicās, ka sarunās zināms progress esot panākts.