Eiropas centieni palīdz novērst karu, paziņo Ukrainas ārlietu ministrs  (14)

"Situācija joprojām ir saspringta, bet tiek kontrolēta. Diplomātija turpina mazināt spriedzi," pēc sarunām ar Spānijas ārlietu ministru Hosē Manuelu Albaresu žurnālistiem sacīja Ukrainas ārlietu ministrs.

"Veids, kādā Eiropas kopiena reaģē uz šo krīzi, noteiks Eiropas drošības un katras atsevišķas Eiropas valsts nākotni," paziņoja Kuleba.

Ministrs šādu viedokli pauda pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona sarunām Maskavā, Kijevā un Berlīnē.

Makrons paziņoja, ka saņēmis no Krievijas prezidenta Vladimira Putina solījumu, ka Kremlis "nebūs eskalācijas avots".

Šobrīd Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus". Taču ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

"Bez pārspīlējuma Krievija cenšas atriebties par to, ka Padomju Savienība zaudēja Aukstajā karā, tāpēc šodien mēs runājam par visas Eiropas drošības arhitektūras aizstāvēšanu," paziņoja Kuleba.

"Ukrainas nostāja ir tāda, ka pēdējos gados Krievija ir nopietni pārkāpusi starptautiskās tiesības un Minskas vienošanās" attiecībā uz Austrumukrainas konflikta atrisināšanu, norādīja ministrs, piebilstot, ka Krievija par to būtu jāsoda ar sankcijām.