Vācijas kanclers Olafs Šolcs trešdien sacīja, ka Ukrainas konfliktā turpinās īstenot "duālu pieeju", apvienojot dialogu un brīdinājumus Krievijai.
Drošības situācija ir "ļoti sarežģīta", ar Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu kopīgā preses konferencē sacīja Šolcs.
Ir nepieciešams rīkoties kopā un sekot ceļam, par kuru vienojušies sabiedrotie NATO un Eiropas Savienībā, norādīja kanclers.
Šī mērķa labad ir jāīsteno dialogs visos kanālos, "lai panāktu iespējamu politisko risinājumu".
No otras puses, sabiedrotajiem ir jāgatavojas, lai rīkotos, ja notiks "Krievijas agresija", sacīja Šolcs.
"Kopā mums tas Krievijai jāpauž ļoti skaidri - būs nopietnas konsekvences, ja būs kāds agresijas akts," viņš uzsvēra.
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7. decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
