Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa trešdien ieradusies Maskavā, lai apliecinātu vēstījumu, ka Krievijai Ukrainas krīzē ir jāizvēlas miera ceļš vai jārēķinās, ka būs "masīvas konsekvences" ar Rietumu sankcijām.
Šī ir pirmā kāda Lielbritānijas ārlietu ministra ministre vizīte Krievijā četru gadu laikā, un tās gaitā Trasa tiksies ar Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu, lai mudinātu Maskavu ievērot starptautiskās saistības un respektēt Ukrainas suverenitāti.
"Lielbritānija ir apņēmības pilna iestāties par brīvību un demokrātiju Ukrainā," pirms doties divu dienu vizītē, paziņojumā apliecināja Trasa.
"Es apmeklēju Maskavu, lai mudinātu Krieviju tiekties pēc diplomātiska risinājuma un skaidri apliecināt, ka vēl vienam Krievijas iebrukumam suverēnā valstī sekos masīvas konsekvences visiem iesaistītajiem," viņa piebilda.
"Krievijai šeit ir izvēle. Mēs stingri iedrošinām iesaistīties, deeskalēt un izvēlēties diplomātijas ceļu."
Savukārt Krievijas Ārlietu ministrija trešdienas vakarā izplatītā paziņojumā aicināja britu amatpersonas mainīt retoriku.
"Lielbritānijas pusei ir skaidri jāapzinās, ka bez skaidras izmaiņas britu vadības pārstāvju runu tonī produktīva sadarbība nav iespējama, nedz risinot divpusējas problēmas, nedz noregulējot starptautiskas problēmas," norādīja ministrija. "Attiecībām mūsu valstu starpā jābūt balstītām vienlīdzības un savstarpējas cieņas principos bez mākslīgiem ierobežojumiem, kas apdraud darījumus."
Maskava piebilda, ka tirdzniecība un ekonomiskās saites ir "stabilizējošs" faktors divpusējās attiecībās.
Lielbritānija, kas ilgu laiku tikusi kritizēta, ka tā piever acis uz nelegālas naudas plūsmām Londonā no Krievijas un citām valstīm, pagājušajā mēnesī apliecināja, ka padarīs stingrāku likumdošanu, lai noteiktu sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmam.
Šīs sankcijas nozīmēs, ka "tiem, kas ir Kremlī un ap to, nebūs, kur paslēpties", ja Krievija iebruks Ukrainā, tolaik sacīja Trasa, norādot, ka pakete būs daļa no koordinētās ASV vadībā īstenotās reakcijas.
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Eiropas līderi pēdējās dienās sākuši paust zināmas cerības, ka nesenās bažas par plaša kara izraisīšanos tuvāko dienu vai nedēļas laikā sāk mazināties, pateicoties intensīvam diplomātiskam spiedienam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
