Krievijai nevajadzētu novērtēt par zemu Rietumu apņēmību reaģēt uz jebkādu eskalāciju Maskavas attiecībās ar Ukrainu, ceturtdien paziņojis Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
"Šajā mums visiem tik kritiskajā situācijā Krievijai nevajadzētu novērtēt par zemu mūsu vienotību un apņēmību kā partneriem ES un sabiedrotajiem NATO," pēc tikšanās ar Baltijas valstu līderiem kopīgajā preses konferencē uzsvēra Šolcs. "Mūsu sabiedroto bažas mēs uztveram ļoti nopietni."
"Tas, kas šobrīd likts uz likmes, ir ne vairāk un ne mazāk kā kara novēršana Eiropā. Mēs vēlamies mieru," piebilda Vācijas valdības vadītājs, aicinot Krieviju deeskalēt situāciju pie Ukrainas robežām.
"Turpmākai Krievijas militārajai agresijai pret Ukrainu būs priekš Krievijas ļoti nopietnas politiskās, ekonomiskās un stratēģiskās sekas," uzsvēra Šolcs. "Tajā pašā laikā mēs esam gatavi nopietnām sarunām ar Krieviju, dialogam par Eiropas drošības jautājumiem."
Savukārt Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja Vāciju "šajos grūtajos laikos uzņemties vadošo lomu Eiropas Savienībā un NATO".
Tikmēr Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa uzsvēra, ka deeskalācija nevar notikt "ieroča stobra galā un uz Ukrainas rēķina".
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda savukārt norādīja, ka visiem sabiedroto centieniem pašlaik jābūt vērstiem uz efektīvu atturēšanu.
"Mums jārada tādi apstākļi, lai agresija pret Ukrainu maksātu pārāk dārgi," viņš izteicās.
Pēc Nausēdas teiktā, pašlaik sabiedroto apņemšanās palielināt spēkus NATO austrumu flangā "sūta vienotības un spēka signālu un apliecina, ka NATO drošība ir nedalāma".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
