NATO plāno palielināt karavīru skaitu alianses austrumu flangā, ziņo avoti  (13)

Pēc nedēļām ilgām diskusijām alianses 30 dalībvalstis šonedēļ atbalstījušas attiecīgu priekšlikumu, piektdien uzzinājusi DPA.

Pēc tam, kad Krievija 2014.gadā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, NATO nolēma nostiprināt savu austrumu flangu, paplašinot Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju un izvietojot Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā starptautiskas pastiprinātas klātbūtnes kaujas grupas. Latvijā šīs grupas vadību uzņēmusies Kanāda, Lietuvā - Vācija, Igaunijā - Lielbritānija, bet Polijā - ASV.

Ņemot vērā Krievijas spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežām un bažas par iespējamo Krievijas uzbrukumu Ukrainai, NATO nolēmusi izvietot alianses austrumu flangā vēl vairāk karavīru tādās valstīs kā Rumānija.

DPA noskaidrojusi, ka šis lēmums tiks apstiprināts un izziņots NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sēdē Briselē nākamajā nedēļā un varētu tikt īstenots dažu nedēļu laikā.

Šāds notikumu pavērsiens būtu pretējs Krievijas prezidenta Vladimira Putina prasībām.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Cita starpā Maskava pieprasījusi NATO aizvākt "savas pekelītes" arī no Rumānijas.

Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

Taču ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

Reaģējot uz Krievijas radītajiem draudiem, ASV prezidents Džo Baidens pagājušajā nedēļā pieņēma lēmumu par papildu karavīru nosūtīšanu uz Austrumeiropu.

Tostarp uz Rumāniju tika nosūtīts 1000 ASV militārpersonu. Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka Parīze ir gatava nosūtīt uz Rumāniju vairākus simtus karavīru.

Vēl 2000 amerikāņu karavīru paredzēts nosūtīt uz Poliju.

Rumānijā, kas kopš 2004.gada ir NATO dalībvalsts, jau iepriekš bija dislocēti 900 amerikāņu, 250 poļu un 140 itāļu karavīri.

Arī Slovākijā un Bulgārijā varētu tikt izvietoti NATO karavīri.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs šodien norādīja, ka iesaistīties ir gatavas arī daudzas citas dalībvalstis.

Tikmēr Ungārija paziņojusi, ka neredz nepieciešamību uzņemt NATO spēkus.

ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens šodien brīdināja, ka Krievija var iebrukt Ukrainā jebkurā laikā, tostarp vēl pirms Pekinas olimpisko spēļu noslēguma.

"Vienkārši sakot, mēs turpinām novērot ļoti satraucošas Krievijas eskalācijas pazīmes," norādīja Blinkens.

Baidens ceturtdien ieteica ASV pilsoņiem pamest Ukrainu.

"Nav tā, ka mums būtu darīšana ar teroristu organizāciju. Mums ir darīšana ar vienu no lielākajām armijām pasaulē. Tā ir ļoti atšķirīga situācija," intervijā telekanāla NBC programmai "Nightly News" norādīja Baidens, piebilstot, ka situācija var mainīties ļoti strauji.

Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien brīdinājis, ka Eiropā ka pastāv "reāls jauna bruņota konflikta risks".

"Eiropā pastāv reāls jauna bruņota konflikta risks. Krievijas karavīru skaits [pie Ukrainas robežām] pieaug, un laika, lai sagatavotos briesmām, kļūst arvien mazāk," kopā ar Rumānijas prezidentu Klausu Johannisu apmeklējot Mihaila Kogelničjana militāro bāzi Melnās jūras piekrastē, izteicies Stoltenbergs.

"Tajā pašā laikā mums nav nekādas skaidrības, un tāpēc mēs turpinām uzrunāt Krieviju, lai aicinātu viņus uz deeskalāciju un iesaistīšanos labā ticībā politiskā dialogā ar NATO un NATO sabiedrotajiem," piebildis alianses ģenerālsekretārs.