Jebkuras sankcijas, ko Eiropas Savienība (ES) piemērotu Krievijai gadījumā, ja tā uzbruktu Ukrainai, būtu vērtas pret finanšu un enerģētikas sektoriem, piektdien paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
"Viņa vēlreiz apstiprināja faktu, ka visas iespējas tiek apspriestas un sankcijas attieksies uz finanšu un enerģētikas nozari, kā arī augsto tehnoloģiju produktu eksportu," paziņoja EK.
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
Taču ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
Vairojot bažas par kara izcelšanos, Krievija arī sarīkojusi plašas militārās mācības kopā ar Baltkrieviju.
Maskava un Minska nav atklājušas, cik karavīru piedalās mācībās, bet ASV lēš, ka no Krievijas uz Baltkrieviju pārvietoti aptuveni 30 000 karavīru.
Krievijas Aizsardzības ministrija šodien paziņoja, ka gatavojas jaunu armijas manevru rīkošanai pie Ukrainas robežām un Melnajā jūrā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
