Sasalusi zeme, kas nav ne ledus, ne dubļi, ļauj karaspēkam, kā arī smagajam militārajam transportam un tehnikai vieglāk manevrēt, atzīmē medijs "Business Insider" (BI). Dubļaina zeme būtu daudz neērtāka militārai operācijai, taču tā varētu arī neatturēt Maskavu no invāzijas veikšanas.
Janvāra pirmajā pusē, komentējot apsvērumus, kurus varētu ņemt vērā Krievija, bijušais CIP militārais analītiķis Džefrijs Edmonds intervijā BI sacīja, ka "dubļains reljefs un tamlīdzīgas lietas var sarežģīt operācijas, taču tas nekādā gadījumā nav šķērslis". "Tas ir faktors, kas sarežģī situāciju, bet ne kas tāds, kas aptur operācijas virzību uz priekšu," piebilda Edmonds, norādot, ka, lai gan dubļaina zeme var prasīt papildu militāro plānošanu, inženieriju un loģistikas atbalstu, operacionālās darbības var turpināties.
Tāpat Krievijas militārās kapacitātes neaprobežojas tikai ar tankiem un cita veida bruņojumu, kas primāri izmantojams sauszemes operāciju veikšanai.
Analītiķi, kuri mēģina izskaitļot Maskavas potenciālos soļus militāras invāzijas gadījumā, uzsver, ka jebkurš uzbrukums sāksies ar gaisa un raķešu triecieniem, kas, visticamāk, būtu vērsti pret Ukrainas militārajiem objektiem, raksta "Associated Press" (AP).
"Ja (Krievijas prezidents Vladimirs) Putins piekritīs iebrukumam (..) tad pirmie mērķi būs pretgaisa aizsardzības sistēmas un pretraķešu aizsardzības spēki, komandpunkti, kritiskā infrastruktūra," sarunā ar AP sacīja Kijevā bāzētās domnīcas Razumkova centra militārais analītiķis Mikola Sunhurovskis.
Daži Ukrainas analītiķi atzinuši, ka valsts pretgaisa aizsardzība nav pietiekama masveida Krievijas uzbrukuma gadījumā. Kijeva ir mudinājusi savus Rietumu sabiedrotos nodrošināt valsti ar modernām pretgaisa aizsardzības sistēmām papildus sauszemes kaujas ieročiem, ko nodrošina ASV, Lielbritānija un citi. Sunhorovskis sacīja, ka šobrīd "vienīgais atturošais līdzeklis ir Rietumu pozīcija un miljonu ukraiņu gatavība cīnīties līdz galam".
Krievija kopš pērnā gada rudens pie Ukrainas ziemeļu un austrumu robežas Krievijā, kā arī dienvidos tās okupētajā Ukrainas Krimā savelk armiju un bruņutehniku, kā arī pastiprināti īsteno militārās mācības gan Krievijas faktiski kontrolētajā Piedņestrā, gan Melnajā jūrā, gan Baltkrievijā, kur arī pēdējo mēnešu laikā savilkti būtiska spēku daļa. Spēku savilkšana aizvien turpinās, un jau pērn novembrī tika lēsts, ka Krievija pie Ukrainas robežas sapulcinājusi vairāk nekā 127 000 vīru lielus spēkus.
Kremļa pārstāvji tikmēr turpina apgalvot, ka Krievija nevienu neapdraudot un apgalvojumi par pretējo esot tikai iegansts NATO spēku savilkšanai ap Krieviju. Krievijas pārstāvji arī turpina noliegt, ka tās armija jau 2014. gadā iebruka un okupēja Krimu, kā arī kopā ar Krievijas bruņotām bandām sagrāba daļu Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu, kurā kopš tā laika turpinās aktīva karadarbība.
Reaģējot uz Krievijas potenciālajiem draudiem, NATO palielinājusi karaspēka apjomus reģionā, kā arī atsevišķas Rietumvalstis sniedz Ukrainai militāru palīdzību, tomēr šī spēku koncentrācija ir salīdzinoši niecīga un vairāk simboliska norāde par gatavību, lai atturētu Krievijas uzbrukumu, kamēr Krievijas savilktie spēki un ieroči liecina par gatavošanos uzbrukumam.